Connect with us
Pakote Ahi

Saúde

Kompañia Sali-Magu Garante Fó Servisu Kualidade iha Fornesimentu Ai-Moruk

Published

on

Hatutan.com, (04 Janeiru 2024), Díli-Kompañia Sali-Magu Unipesoal, Lda, garante fó servisu ida kualidade iha prosesu fornesimentu ekipamentu médiku no ai-moruk bá Estadu liuhosi Ministériu Saúde.

Lee Mós: SAMES Sei Utiliza Orsamentu Retifikativu Millaun $6 Responde Stock Ai-moruk

Ministra Saúde Élia A.A dos Reis Amaral observa direta empreza Sali-Magu hatama produtu konsumoveis bá Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku (INFPM) foin lalais ne’e. Foto/Tome da Silva

Atu rekupera krize ai-moruk no ekipamentu médiku ne’ebé akontese iha Timor-Leste iha tinan sira liubá, IX Governu Konstitusionál liuhosi Ministériu Saúde deside halo adjudikasaun direta bá kompañia Sali-Magu Unipesoal, Lda ho montante orsamentu millaun $6 iha Orsamentu Retifikativu nian hodi fornese ai-moruk ho ekipamentu médiku seluk tan bá  Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku (INFPM) ka antigu SAMES (Serviço Autónomo de Medicamentos e Equipamentos da Saúde).   

Iha prosesu adjudikasaun direta hosi Ministériu Saúde ne’ebé lidera hosi Ministra Élia A.A dos Reis Amaral bá empreza Sali-Magu ne’e hamosu duvida oioin relasiona ho esperiénsia kompañia nian iha servisu fornesimentu ai-moruk no ekipamentu médiku nian, inklui deskonfia iha indísiu pratika nepotizmu.

Advertisement

Hafoin desizaun Ministra Saúde, Élia A.A dos Reis Amaral nian ne’ebé hetan koñesimentu hosi Konsellu Ministru ne’e no tuir prosesu tenke lori bá hetan vistu hosi Kamara Kontas no hafoin verifikasaun liu fulan ida bá dokumentu komprovativu sira, inklui halo konfirmasaun ho kapasidade finanseiru no kapasidade tékniku kompañia Sali-Magu nian, ikus mai Kamara Kontas  fó vistu hodi Ministériu Saúde hasai orden traballu bá kompañia hodi halo nia servisu fornesimentu ai-moruk no ekipamentu médiku ne’e.

Iha loron hirak liubá kompañia Sali-Magu hatama uluk ona produtu konsumaveis (la’ós tipu ai-moruk) hanesan luvas, ligadura, no seluk tan   ne’ebé mós kontempla iha kontratu nia laran.

“Ida ami hatama  ka fornese uluk ne’e la’ós ai-moruk, maibé produtu konsumaveis sira ne’ebé ita bele tula iha kareta truk taka ho lona. Sé ai-moruk ne’e, ami mós hatene, ninia regra tenke tula iha karreta ne’ebé espesiál ai-moruk nian (colt box) ka box freezer,” Sansão Gomes, diretór ezekutivu nu’udár mós na’in bá kompañia Sali-Magu hateten hodi responde Hatutan.com via telefonika, Kinta (04/01/2024).

Nia esplika katak tuir kontratu ne’ebé kompañia Sali-Magu halo ho Governu liuhosi Ministériu Saúde (MS)  iha item lubuk ida maka Sali-Magu tenke hatama, ho produtu oin tolu maka hanesan, ida produtu ai-moruk, produtu konsumaveis, ho produtu bá Laboratorium nian.

Produtu konsumoveis ne’ebé fornese hosi Sali-Magu bá MS. Foto/Tome da Silva

“Tuir kontratu katak depende produtu ne’ebé maka ami hetan uluk, ami bele hatama dadauk, tanbá nia prosesu ne’e bainhira hetan aprovasaun husi Konsellu Ministru (KM), kompaña asina kontratu depois tenke haruka liu bá iha Kamara  Kontas, entau tanba kontratu ne’e kleur ona durante fulan ida ona iha Kamara Kontas, ami mós la brani atu order ai-amoruk,  tanbá se ami order ai-moruk maka Karada  Kontas la aprova ka la vistu, se maka atu responsavel. Tanba ne’e, prosesu hotu ne’ebé ami halo kumpre lei no hetan vistu hosi Kamara Kontas,” Sansão Gomes klarifika.

Kona-bá ai-moruk nian, nia hateten, kompañia tenke order tanba iha fabrika balun ai-moruk laiha, tanba ne’e bainhira  order mak  fabrika foin produs, bainhira ready stoke  maka sira foin bele halo deliver mai kompañia.

Advertisement

Kona-bá preokupasaun katak  kompaña Sali-Magu la iha esperiensia fornesimentu ekipamentu médiku, Sansão Gomes hateten,  desde nia empreza  harii iha tinan 2009 to’o mai ohin loron iha ona esperiénsia fornesimentu bá órgaun estadu sira, inklui ministériu lubun ida.

“Loos duni fornesimentu  ai-moruk maka foin primeira vez, maibé ami hola tuir klasifikasaun tuir saída maka Governu fó. Kona-bá kompaña Sali-Magu laíha lisensa bá fornesimentu   ai-moruk, ne’e sala, ha’u hakarak hatoo se bainhira ami laiha lisensa, Governu no Konsellu Ministru sei la fó kontratu bá ami no Kamara Kontas mós la fó vistu. Ida-nee mak regra ne’ebé ami tenke kumpre ka halo tuir,” nia afirma.

Atu emite sertifikadu bá fornesimentu ne’e, tuir Sansão Gomes, kompañia tenke iha armazen, tenke iha dokumentu komprovativu hodi kumpre  rekizitu sira ne’ebé maka Minsitériu Saúde aplika no ida-ne’e Sali-Magu preinxe hotu, tanba ne’e maka Konsellu Minsitru aprova no lori kontratu bá Kamara  Kontas hodi fó vistu.

“Ha’u hakarak klarifika de’it, katak prosesu ne’ebé Sali-Magu halo iha projetu fornesimentu ai-moruk ho ekipamentu médiku bá Ministériu Saúde ne’e mak viola regra ka prosedimentu administrativu roma karik, Kamara Kontas la fó vistu, no bainhira ami la garante prestasaun servisu ida di’ak bá  prosesu fornesimentu ne’e, maka ami sei hetan nia konsekuénsia administrativu no konsekuénsia legal. Ami hatene ida-ne’e no ami garante sei servisu ho kualidade no fornese hotu kedas item ai-moruk no ekipamentu médiku sira ne’ebé kontempla iha kontratu laran,” Sansão Gomes afirma.  

Xanana Garante Rezolve Problema Falta Ai-Moruk

Advertisement

PR Ramos-Horta akompaña PM Xanana responde jornalista sira iha Palásiu Prezidensiál, Kinta (04/01/2024). Foto/GPR

Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão, hateten kona-bá problema falta ai-moruk Ministériu Saúde (MS) sei rezolve iha tempu badak ho orsamentu ne’ebé tau ona ba ministériu iha tinan fiskál 2024.

Primeiru-Ministru Xanana Gusmão esplika kona-bá estoke  ai-moruk ne’e karik fa’an iha loja sira hanesan iha supermerkadu  karik Governu bá sosa ona, maibé ai-moruk ne’e tenke bá sosa iha fabrika no bainhira bá faborika tenke hameno para sira prodús presiza tempu oituan.

“Dala-ruma ita ezije malu, ha’u komprende tebetebes, maibé buat ne’e ita bá sosa iha li’ur no la’ós ita bá sosa arbiru de’it, maibé ai-moruk sira ne’e tenke kuidadu didi’ak,” Xanana afirma hodi responde jornalista sira hafoin hasoru malu ho Prezidente Repúblika iha Palásiu Prezidensiál, Kinta (04/01/2024).

“Iha Konsellu Ministru, ami sei ko’alia no buka tuir nafatin, ezije katak oin nusá osan iha ona tenke sosa, ne’ebé buat balun hanesan ai-moruk no pasaporte favór ida imi labele hanesan husu buat ida iha hela loja ne’ebá maka ami la bá sosa, buat sira ne’e hotu ho nia medida oin-oin ne’ebé lori tempu uitoan,” Xanana Gusmão tenik.

Médiku La Bele Dupla Servisu

Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão mós halo reaje maka’as bá médiku no espesialista sira ne’ebé halo servisu dupla tanba fó impaktu bá atendimentu saúde komunidade nian.

Advertisement

“Buat boot iha saúde nian ne’ebé ami halo hela estudu no haree hela mak kona-bá médiku sira ne’ebé servisu iha ospitál simu osan Estadu nian, maibé kontinua bá servisu iha klínika privadu sira. Sira labele iha klínika, tanba sei fó liu atensaun bá klínika no hasai reseita bá hotu sosa ai-moruk iha sira-nia klínika no ida ne’e ita tenke korrije,” Primeiru-Ministru Xanana Gusmão hateten.

Xanana argumenta katak Saúde no Edukasaun ne’e hanesan misaun, la’ós servisu. Tanba misaun ne’e mak profesór sira tenke hanorin ho domin atu kria labarik sira ne’ebé matenek. Médiku no Enfermeiru sira tenke trata ka konsulta moras sira ho domin atu pasiente sira bele hetan isin di’ak.

“Ministra Edukasaun no Ministra Saúde sei ba iha Konsellu Ministru hodi aprezenta problema sira ne’e, no Konsellu Ministru sira sei haree no tau atensaun,” Xanana subliña.

Komisaun F Identifika Ai-Moruk  Stock Out

Ministra Saúde Élia A.A dos Reis Amaral haree prosesu hatuun produtu konsumoveis ne’ebé fornese hosi kompañia Sali-Magu. Foto/Tome da Silva

Parlamentu Nasionál (PN) liuhosi  Komisaun F ne’ebé trata asuntu Saúde, Seguransa, Sosiál no Igualdade Jéneru, halo ona fiskalizasaun bá estoke ai-moruk iha ospitál sira no Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku (INFPM) ne’ebé hatudu katak  ai-moruk kuaze laiha ka stoke out.

 “Stock out ai-moruk ne’e akontese fulan hirak ona ne’e realidade, maibé bainhira ami bolu Ministériu Saúde ami mós halo fiskalizasaun ne’e realidade, depois atu aprezenta orsamentu jerál estadu (OJE) 2024 ami halo audiénsia ho MS iha ne’ebá ami haree ona problema sira ne’e ami mós prevê ona orsamentu kona-bá atu sosa ai-moruk nune’e bele rekupera filafali situasaun stock out,” membru Komisaun F-PN, Deputada  Maria Teresa haktuir  bá jornalista sira iha PN.

Advertisement

Membru Parlamentu Nasionál ne’e informa  OJE 2024 foin aprova iha semana rua bá nune’e sei iha prosesu aprovizionamentu hodi hatama ai-moruk no prosesu hotu bá rekizasaun ai-moruk nian tenke kumpre rekizitu aprovizionamentu no  prinsípiu boa governasaun.

“Ami iha komisaun F ladún tama kle’an bá prosesu aprovizionamentu, ne’e kompeténsia Ministra Saúde nian, maibé ami fiar katak desizaun hotu-hotu ne’ebé foti fó bá kompañia sira ne’ebé hatama ai-moruk kumpre ona  rekizitu ne’ebé vigora,” Deputada Maria Teresa haktuir.

OJE 2024 ne’ebé alokadu bá Ministériu Saúde ho montante $67.600.906, fahe bá kategoria bá saláriu vensimentu $36.706.970, Bens Servisu no korrente $13.426.403, Transferénsia Públika $12.590.400, Kapitál Menór $2.977.133.

MS Kontinua Rezolve Problema Menus Ai-Moruk

Governu liuhosi Ministériu Saúde (MS) kontinua halo esforsu ka servisu maka’as hela atu bele rezolve lalais problema menus ai-moruk ka masimiza stock ai-moruk iha fasilidade saúde sira iha territóriu nasionál.

Advertisement

Asuntu ne’e hato’o direta hosi Vise-Ministru Saúde bá asuntu Operasionalizasaun Ospitál nian, Flávio Brandão Mendes de Araújo, relasaun ho problema menus ai-moruk ne’ebé akontese iha Ospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV) no fasilidade saúde sira seluk iha teritoriu nasional.

Kompañia Sali-Magu fonese produtu konsumoveis. Foto/Tome da Silva

“Diretór sira servisu másimu hela, sira servisu esforsu maka’as para gradualmente, númeru hosi stock out ne’e, tun, tun, tun uitoan-uitoan. Ne’ebé, ita konsiente katak, stock out ne’e iha ne’ebá. Maibé, oinsá maka ita komesa redús,” Vise-Ministru Saúde, Flávio Brandão, hateten bá jornalista sira, hafoin realiza sorumutuk koordenasaun ho diretór jerál, nasionál no ospitaláres sira iha salaun MS, Palásiu das Cinzas, Caicoli-Dili, Kuarta (03/01/2024).

Flávio Brandõa, dehan, fazeadamente ne’e Ministériu Saúde sei hatún númeru stock out ne’ebé mosu, tanba indústria bá ai-moruk no konsumáveis la’ós halo iha rai-laran.

“Ne’ebé, esforsu barak halo hela, no bá oin, ita iha ona solusaun estratéjiku ruma, katak, oinsá mak ita konvida, oinsá mak ita halo ready stock ne’e, iha duni rai-laran ne’e iha. Tanba azvézes, ita nia setór privadu sira iha rai-laran ne’e, hateten tiha dehan sira prontu, maibé, depois ita husu, sira dehan laiha. Mais, sira asina tiha ho ita dehan, ami prontu para atu oferese. Ida ne’e mós faktór ida, setór privádu sira ne’ebé mak eziste iha rai-laran,” nia dehan.

Esperiénsia ida mak, fó bá farmásia sira balu iha Díli laran, dala-ruma sira iha kontratu tiha ho instituisaun Governu nian sira, hodi promete para sira fornese duni buat ruma ne’ebé maka MS presiza urjente, maibé, sira la prontu ‘fali’ atu fornese ai-moruk.

“Entaun, mekanizmu barak, ita tenke haree fila-fali, ita tenke loke bá sé mak iha duni vontade di’ak atu bele parseiru ho Governu hodi haree problema sira ne’e,” Flávio Brandão hateten.

Advertisement

Tuir Flávio Brandão, medidas ne’ebé MS sei halo hodi rezolve ho neineik problema menus ai-moruk iha rai-laran, ida maka, tenderizasaun ne’ebé atu halo, tenke nakloke bá públiku.

“Konvida entidade sira ne’ebé mak fornesedór sira, manufatura sira, para atu mai investe iha ita nia laran. La’ós ita bá kompras-kompras hela de’it, sira tenke investe iha rai-laran,” hateten nia.

Diretór ezekutivu Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku (INFPM), Brigido Simão Dias, hatutan, saida mak vise ministru saúde, ko’alia tiha ona, SAMES iha stock ai-moruk lubuk ida, maibé, sira mós la tuur nonook.

Iha semana  kotuk, SAMES halo esforsu barak, atu muda orsamentu sira ne’ebé mak iha item balu la uza, konsege muda, no hetan osan lubuk oan ida. Osan sira ne’e, balu uza bá selu kompañia sira ne’ebé mak durante ne’e hatama hela ai-moruk mai armazén SAMES nian. Mais, seluk, sira hola ai-moruk.

“Tanba ne’e, iha semana ida ne’e, ita bele responde item lubun ida, atu responde bá públiku nia preokupasaun durante ne’e, agora, ita bele ona rezolve ai-moruk balu, esensiál, vitál balu, ho ai-moruk sira ne’ebé maka, puré-ezemplu, durante ne’e públiku preokupa, ospitál sira preokupa hanesan ai-moruk ida tenar loos ne’e maka fentanil. Fentanil, agora iha ita nia liman ona, bele kobre to’o fulan-tolu, ho ai-moruk sira ne’ebé mak agora ita hola hela ne’e, nia bele kobre bá fulan-tolu,” Brigido Dias, hateten.

Advertisement

La’os ne’e de’it, ho Orsamentu Jerál Estadu (OJE) hamutuk billaun $1,9 ne’ebé foin lalais Parlamentu Nasionál (PN) aprovadu, no promulgadu hosi Prezidente Repúblika (PR), Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku (INFPM) bele hahú ona ho prosesu tenderizasaun. Mais, ne’e mós la’ós buat badak ida, nia tenke han tempu tuir regra sira aprovizionamentu nian.

Kona-bá ai-moruk ho kuantidade kamioneta haat, ne’ebé foin lalais hatama hosi Kompañia Sali-Magu  no hetan ekipa verifikasaun hosi ekipa sira ne’ebé mak nomeadu hosi Ministra Saúde, diretór Brigido dehan, ida-ne’e, sira iha ona lista lubuk ida, maibé, maioria lista konsumáveis.

“Lista ne’ebé mak ami simu ne’e, iha purvolta de 74 items. Maioria konsumáveis, maibé, sira iha dalan ona tanba prosesu hothotu loos ona. Prosesu finansiamentu, tenderizasaun, ne’e loos ona, sira hein kompras de’it,” nia haktuir.

Diretór Brigido, informa, prosesu distribuisaun ai-moruk hosi INFPM  bá iha fasilidade saúde sira, oras ne’e la’o ho normál hela, no distribuisaun depende mós bá nesesidade. Kuandu ospitál sira presiza, maka sasán ne’ebé mak INFPM iha, sira halo kedas distribuisaun.

Diretór Brigido Dias dehan, ema hotu iha responsábilidade bá nasaun ne’e. tanba ne’e, sira nian servisu mak, bá haree problema ne’ebé mak iha ne’e atu rezolve no rezolve ho situasaun ne’ebé mak iha.

Advertisement

Lee Mós: Ajudika Salimago Ne’ebé Laiha Esperiénsia Fornese Ai-moruk, FRETILIN Konsidera Ministra Élia Inkapasidade

Ekipa Hatutan.com

 

 

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Saúde

Sali-Magu Hatama Tan Ai-Moruk Item 11 no Reagentes Item 118

Published

on

Hatutan.com, (24 Abríl 2024), Díli—Empreza nasionál Sali-Magu Unipessoal Lda, daudaun ne’e, hatama tan ai-moruk item 11 no produtu reagentes item 118 hodi kumpre dever kontratu ho Ministériu Saúde hodi fornese produtu farmaséutika no produtu medikamentu bá Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku (INFPM).

(more…)

Kontinua Le'e

Saúde

Kazu 64 iha RAEOA Posibilidade Afeta bá Moras Rabies

Published

on

Hatutan.com, (09 Abríl 2024), Díli-Hosi fulan-Setembru 2023  to’o fulan-Abríl 2024 Ministériu Saúde rejista  kazu 64 asu tata iha Rejiaun Administrativu Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) no posibilidade afeta bá moras rabies.

(more…)

Kontinua Le'e

Saúde

PN Sei Bolu Ministra Saúde no MAPPF Hodi Diskute Medida Kombate Virus Rabies

Published

on

Hatutan.com, (05 Abríl  2024), Díli– Parlamentu Nasionál (PN), Tersa semana oin, (09/04/2024), bolu Ministra Saúde, Élia A.A dos Reis Amaral  no Ministru Agrikultura Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF), Marcos da Crus, hodi halo diskusaun kona-bá medida sira kombate virus Rabies ne’ebé agora daudaun mosu iha Rejiaun Admistrativu Oé-Cusse Ambeno (RAEOA).

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending