Connect with us
Pakote Ahi

Polítika

Lamukan Promete Promulga OJE Alokadu ba Estrada Rurál iha RAEOA

Published

on

Hatutan.com, (04 Marsu 2022), Díli—Kandidatu Prezidente Repúblika períudu 2022 to’o 2027 Virgílio da Silva Guterres “Lamukan Fera Kakutak” ne’ebé ho nia númeru sorteiu 12, promete ba apoiante no povu iha Rejiaun Administrativa Espeisiál Oecusse Ambeno (RAEOA) katak, bainhira eleitu hanesan Prezidente Repúblika sei halo promulgasaun ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ne’ebé alokadu atu hadi’a Estrada rurál iha Rejiaun ne’e.

Kondisaun Mota iha tempu udan, lokaliza iha aldeia Oenunu, suku Bene-Ufe, sub rejiaun Nítibe. Foto/facebook.

Promesa ne’e kandidatu hakerek abertamente ba eletór sira iha RAEAO, hafoin hala’o kampaña eleisaun Prezidensiál durante loron tolu iha rejiaun ne’e, tanba haree katak, povu área rurál iha sub rejiaun haat kontinua enfrenta difikuldade kona-bá Estrada ne’ebé kondisaun aat tebes.

Notisia iha Relasaun:Armanda Berta Hakarak Sai Xefe Estadu Ne’ebé Hametin Identidade Kulturál

Iha karta aberta ba eleitór sira deskreve kronolojia no sekuénsia kampaña durante loron tolu  katak, iha loron dahuluk bainhira sama ain iha Aeroportu Rota do Sandalo, simu direta hosi Prezidente Autoridade RAEOA, Arsênio Bano ho maneira formál no emosionadu tebes hanesan maneira ezemplár duni.

Advertisement

Kampaña abertura ne’ebé hala’o iha 01 Marsu oras kalan,  iha aldeia Bebo, suku Lela-Ufe, Sub Rejiaun Nitibe, komunidade ospitalijadu tebes ho akomadasaun sosiál no kulturalmente ba Kandidatu Lamukan iha knua ida-ne’e.

“Bainhira iha Suku Taiboko, ba populasaun sira ne’ebé marka prezensa iha ha’u nia kampaña, ha’u dehan Oe-Cusse nu’udár Rai-Kiik ne’ebé iha nasaun viziñu nia leet, tenki sai lalenok Timor-Leste nian. Sakato, Citrana, Naktuka, Nítibe, Oesilo, Pásabe, tenki refleta la’ós de’it Timor-Leste nia furak, maibé leno Timor-Leste nia orgullu no onra,” Kandidatu númeru sorteiu 12, hateten iha karta aberta.

Lia-na’in sira hamutuk ho apaoiante simu Kandidatu Prezidente Repúblika Virgílio da Silva Guterres “Lamukan Fera Kakutak” iha aldeia Bebo, suku Lela-Ufe ho serimónia kulturál no halo diskusaun komunitária, iha (01/03/2022). Foto/Ekipa Susesu kandidatura.

Loron 03 Marsu, ho ekipa to’o iha merkadu ne’ebé lokaliza iha aldeia Pune, Suku Usitasa’e, sub rejiaun Oesilo no hakat to’o mos sub rejiaun Pásabe ne’ebé fronteira direta ho Kefamenanu Indonézia.

“Hanesan ba Suku Lela-Ufe, sub rejiaun Nítibe, kondisaun estrada aat tebes. Iha Lela Ufe, rai-halai taka liuron, kareta liu ladiak. Atu ba Pune, tenki bobar hosi Oesilo-vila, tanba estrada kotu.  Ko’alia ho komunidade iha kampaña door to door populasaun nia preokupasaun hanesan: estrada aat, sentru saúde laiha, no balun dook hosi sira nia aldeia ka suku. Iha Pásabe sei iha edifísiu Eskola ne’ebé didin ho au,” Kandidatu ativista ne’e konta-tuir situasaun reál iha área rurál RAEOA tanba haree rasik ho matan.

Kondisaun iha fatin sira ne’e sai nu’udár evidénsia forte ba Lamukan nia afirmasaun polítika katak, tinan 20 ona TL restaura independénsia, maibé roman independénsia ne’e seidauk leno kona povu.

Iha nia observasaun katak, tinan 20 ukun-na’in sira uza povu nia konfiansa polítika ne’ebé hetan hosi eleisaun atu serbi de’it sira nia interese polítiku no la’ós atu serbi povu.

Advertisement

“Iha dalan fila hosi Pásabe, iha área Oe-lanas aldeia Tumin Suku Bobo-meto nian, haree ba mota-sorin, ema halo projetu loke auto-estrada. Ami nia motorista dehan mota-sorin ne’e ita nia viziñu nia rain,” nia haktuir tán.

Bainhira to’o hela-fatin, iha área Bairru Cruz suku Costa Kandidatu Lamukan komunika ba Prezidente Autoridade  RAEOA, Arsenio Bano hodi  transmite preokupasaun populasaun nian ne’e no Prezidente  Autoridade rasik rekoñese ezisténsia preokupasaun sira ne’e. 

“Ba kompañeiru Arsênio Bano ha’u dehan, nasionalista sira nia pekadu imperdoável ka sala ne’ebé labele hetan perdaun maka halo nia povu rasik sente mo’e iha povu seluk nia oin. Ha’u dehan ba nia, bainhira ha’u sai Prezidente Repúblika, ha’u sei la promulga Orsamentu Jerál Estadu bainhira RAEOA nian la inklui alokasaun atu hadi’a estrada, harii sentru saúde no eskola sira iha area rurais,” Eis Prezidente Konsellu Administrasaun Rádiu Televizaun Timor Leste ne’e promete.

Informasaun ne’ebé fó laran ksolok oitoan ba Lamukan hosi parte Autoridade katak, orsamentu atu loke Estrada ba sub Citrana ho Oesilo ne’e iha hotu ona no tuir loloos ezekuta ona, maibé tanba pandemia Covid-19 mak to’o agora seidauk ezekuta.

“Ha’u la iha biban atu ba to’o Sub-rejiaun seluk RAEOA nian atu fahe informasaun kona-bá ha’u nia kandidatura ba PR. Ha’u fiar katak Suku sira ne’ebé ha’u vizita iha loron 3 nia laran ne’e reprezenta imi nia preokupasaun hotu,” Lamukan fiar.

Advertisement

Iha ninia konkluzaun ikus ba situasuan ne’e Lamukan fó hanoin ba apoiante no populasaun iha RAEOA katak, loron 19 Marsu, loron importante atu hili Prezidente Republika foun.

Nia dehan, Oecusse oan hatene ona se mak Prezidente foun ne’e. Nia la’ós foun de’it, maibé tenki jerasaun foun. La’ós de’it tenki jerasaun foun, maibé mós tenki aten-brani. Brani atu halo mudansa, brani halo Timor-Leste Ida Fraternu Liu. Vota ba ema nebe sei hamriik ho imi atu defende imi nia direitu. Vota ba prezidente nebe sei la husik imi sai mutun ka vítima ba dezenvolvimentu.

Ikus liu nia nia enkoraza autoridade RAEOA atu promove dezenvolvimentu ida armoniozu no integradu, dezenvolvimentu ne’ebé respeita populasaun nia direitu ba rai no uma.

Virgílio da Silva Guterres Baucau oan, koñesidu mós ho naran funu “Lamukan Fera Kakutak” ho nia involvimentu iha politika, desde otas kiik kedan iha 1972, hafoin partidu polítiku sira mosu iha Timor-Leste.

Lamukan frekuenta estudu hanesan Mekániku iha Institutu Teknologi Nasional Malang, Java-Leste iha 1990.

Advertisement

Durante estudu Lamukan halibur an hamutuk ho estudante Timor-oan sira seluk iha RENETIL hodi hahú adopta naran revolusionáriu “Lamukan Fera Kakutak” iha 1990.

Durante 1990 mai leten Lamukan hetan fiar hodi hala’o serbisu ba libertasaun nasion’al to’o sai mós hanesan prizioneiru polítiku iha Cipinang.

Durante iha Java Lamukan hanesan ativista hodi partisipa iha konferénsia internasionál oinoin iha nasaun oioin, liuliu ko’alia kona-bá situasaun politika iha Timor.

Lamukan mós servisu hamutuk ho movimentu klandestinu pro-demokrasia nian iha grupu Blok M nu’udár jornalista ne’ebé responsável ba rúbrika MATEBEAN ba ajénsia SiaR News, hanesan jornalista iha Majalah Tempo no Harii Revista Talitakum.

Lamukan sai ko-fundadór ONG nasionál meiu-ambiente Fundasaun Haburas no iha tinan 2013 nia sai Diretór Ezekutivu durante tinan tolu.

Advertisement

Lamukan asume mós knaar hanesan Prezidente Konsellu Administrasaun Servisu Públiku Rádio-Televizaun  Timor-Leste iha 2003 to’o 2006 no sai hanesan ema importante ida iha dezenvolvimentu imprensa no luta ba liberdade imprensa iha TL nu’udár Prezidente Konsellu Imprensa ba periudu dala rua.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Polítika

FRETILIN Rekomenda Transforma Espasu Públiku Ne’ebé SEATOU Halo Evikasaun Hodi Kontribui Bá Reseita Estadu

Published

on

Hatutan.com, (29 Abríl 2024), Díli– Membru Parlamentu Nasionál (PN) hosi Bankada FRETILIN, Cristina Yuri Rebelo husu Governu atu labele uza espasu públiku ne’ebé  Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organisazaun Urbana (SEATOU) halo eviksaun  bá  de’it jardín, maibé tenke  kriá prioridade iha rai-laran ne’ebé bele kontribui mós bá rendimentu ka reseita  bá kofre Estadu.

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

TL-ONU Kontinua Diskute Programa Prioridade Sira Ne’ebé Reflete ho ODS

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli- Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão kontinua diskute ho Sekretáriu Jerál Adjuntu ONU nu’udar mós Diretór Rejionál bá Asuntu Asia Pasífiku bá Sekretáriu Koordenasaun Dezenvolvimentu,  David McLachlan, hodi ko’alia kona-ba prioridade sira iha saúde, edukasaun, inklui kona-bá podér turizmu no ekonomia  verde no ekonomia kor-azúl bá futuru Timor-Leste nian ne’ebé reflete ho Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavel (ODS).

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

Semana oin, PN Submete Redasaun Fínal Proposta Alterasaun Lei CAC bá Prezidente Repúblika

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli—Komisaun A Parlamentu Nasionál (PN) ne’ebé trata asuntu Lejizlasaun no Justisa, halo ona pareser no redasaun final bá proposta Lei, 2ª alterasaun bá Lei n°8/2009, 15 de Jullu kona-bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC siglá portugés).  Nune’e, semana oin, sei submete redasaun final bá Prezidente Repúblika atu promulga.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending