Bobonaro
Família Vítima Trajédia Balibo Presiza Rekuperasaun Sosiál
Published
4 years agoon

Hatutan.com, (15 Outubru 2021), Balibo-Familia vítima trajédia Balibo hosi 1975 to’o 1999 husu ba sosiedade no entidade hotu iha Timor-Leste atu hamutuk dezenvolve Timor Leste hodi bele iha rekuperasaun sosiál ba vítima no família vítima sira nia situasaun.
Liuhosi audiénsia públiku ne’ebé organiza hosi Centro Nacional Chega, Institutu Públiku (CNC,I.P) ho Conselho de Imprensa de Timor Leste hodi komemora trajédia Balibo Five ba dala-46, Sesta (15/10/2021), iha Balibo, Munisípiu Bobonaro, família vítima sira hosi trajédia hotu iha Balibo hosi 1975-1999 husu ba Estadu atu bele konsidera rekuperasaun sosiál nune’e bele rekupera sofrimentu sosiál no psikolójika sobrevivente no jerasaun vítima sira nian, inklui husu ba entidade hotu atu serve rai-ida ne’e ho didiak atu bele kontribui lori povu sai hosi mukit no nakukun.
Audiénsia públiku ida-ne’e nu’udar espasu ba vítima sira atu bele konta no halo hikas esklaresimentu kona-bá sira-nia sasin rasik relasiona ho trajédia Balibo.
Iha masakre Balibo ka koñesidu ho naran Balibo Five (5) oho jornalista na’in-lima hosi Australia, inklui hamosu sobrevivente lubuk iha Balibo hosi invazaun Indonéziu nian.
Iha ámbitu audiénsia públiku ne’e, Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Aniceto Longuinhos Guterres, hato’o nia mensajen ne’ebé lee hosi Deputadu Silvino Morais, katak kada tinan Estadu hanoin memória no akontesimentu sira-ne’e liuhusi CNC.
PPN Aniceto Guterres hateten iha selebrasaun ne’e hanoin mós memória jornalista estranjeiru nain lima ne’ebé mate tamba halo kobertura ba situasaun Timor Leste momentu ne’ebá.
Jornalista internasionál nain-lima hosi estasaun televizaun Australiana ne’e maka hanesan Greg Shackleton (27) no Tony Stewart (21), Gary Cunningham (27) hosi Nova Zelándia, ne’ebé servisu ba Televizaun Channel Seven iha Melbourne, Brian Peters (26) no Malcom Rennie (29).
“Audiénsia ida ne’e nu’udar meius ida atu ema rona hikas saida mak akontese iha pasadu. Audiénsia ida ne’e ejije ita nia kapasidade haraik an, aten barani, vontade no integridade atu kombina memória pasadu,” Aniceto hateten iha nia mensajen ne’e.
PPN mos husu atu timor oan sira hametin kapasidade, vontade no kompromisu hodi hatudu too ona ba vingansa, estraga-malu, oho-malu no sobu-malu.
Iha audiénsia ne’e, Julio de Vasconselhos dos Santos fo nia sasin kona-bá labarik halo formatura no konflitu internal 1974 (akontesimentu revolusaun ai-funan) no invazaun militár indonézia.
Julio V. Dos Santos haktuir maske ho idade ki’ik, maibé iha ona neon atu defende soberania RDTL, nune’e nia hosi Quelicai-Baucau mai ho Sarjentu Aquiles, hodi tuir formasaun militár.
Nia hatutan ho konflitu internu no kontra golpe ne’ebé akontese iha loron 11 no loron 20 agostu 1975, situasaun ne’e hanesan fó biban no halais forsa invazór indonézia atu invade TL. Ho kondisaun ida-ne’e obriga sira tenke ho brani halo funu kontra inimigu maske ho labarik hela.
Hafoin haktuir istória moruk no sofrimentu tomak relasiona ho prosesu luta ba ukun rasik an Julio dos Santos hateten konflitu pasadu tenke husik ba kotuk, hamutuk prepara foin sa’e sira ba futuru nasaun TL.
Alem de ne’e nia mos husu atu ukun nain sira tenke ukun ho lolos, sai ezemplu ba jerasaun foun, tau ema tuir fatin no kria kondisaun atu bele fó servisu ba foin-sa’e sira hodi hamenus konflitu iha sosiedade.
“Governu tenke tau atensaun ba iha área Edukasaun, Saúde, Justisa, Eekonomia no seluk tan hodi hakbiit sosiedade ida ne’e ba futuru ida nabilan,” Julio dos Santos haktuir.
Andre de Jesus sobrevivente Korluli hateten iha prosesu ba ukun rasik an hasoru torturasaun oin-oin husi forsa invazór sira. Situasaun ne’e lori sofrimentu no halo populasaun sira barak lakon vida.
Torturasaun sira ne’e husik hela sofrimentu tamba ne’e ukun nain sira tenke iha unidade hodi buka malu atu bele valoriza no dignifika eroi no asua’in sira nia luta.
“Karik ha’u boot sei buka ida ne’ebé ki’ik liu no karik ha’u mak ki’ik sei buka ida ne’ebé boot liu,” Andre de Jesus hato’o mensajen dame ne’e iha audiénsia públiku ne’e.
Hahú servisu ba Timor nia ukun an hodi envolve an iha organizasaun uniaun nasional dos estudante Timor Leste bainhira sei kuarta klase.
Bainhira baze de apoiu rahun iha 1979 hetan kapturasaun husi militár Indonézia tamba laiha ona kbiit liga ho arma funu nian tamba kartús musan laiha. Situasaun ne’e obriga tenke hetan torturasaun oioin no tama ba kastigu hodi halo uma ba hansip no militár Indonéziu sira.
“Uainhira ami mai rende tamba baze apoiu rahun, militár Iindonézia sira obriga ami kastigu todan no kaman kada fulan tolu liu husi kastigu ne’e ami halo uma 100 ba hansip no militár. Ami halo no ikus mai sira liberta ami hodi fila ba sosiedade,” hateten sobrevivente Manuel Ximenes, xefe suku Hatudara.
Nia hatutan atu salva an husi torturasaun no risku sira tamba halo servisu ba ukun rasik an tenke sakrifika animál no hahán husi natar no situasaun piór liu tenke sakrifika inan feton sira atu bele hetan salvasaun.
Domingas Verdial hanesan sobrevivente ida husi masakre eis POLRES Maliana ho matan-been konta nia sofrimentu no torturasaun ne’ebé nia hasoru durante situasaun difisil iha 1999.
Domingas haktuir esperiénsia moruk iha pasadu lori kanek maibé ho fuan boot simu realidade ida ne’e.
“Asaun militár indonézia nian ne’ebé halo hasoru komunidade sira iha eis POLRES Maliana sistemátiku no buat hotu planeadu hodi oho populasaun sira ho brutalismu,” hateten Domingas Verdial.
Atu salva vida husi mate no perigu sira seluk Domingas Verdial deside halo tuir komandu milisia nian hodi husik hela rai moris fatin no ba terus iha Atanbua-Timor Osidentál.
Domin ba rai moris fatin boot no ikus mai deside fila hodi kontinua reziste no luta hasoru injustisa no violasaun direitus umanus ne’ebé TL enfrenta.
Jornalista : Vito Salvador
You may like

Vizita Surpreza Vise-PM bá SERVE, I.P, Diretór Ezekutivu Laiha Fatin Tanba Partisipa Kongresu ATCPTL

APORTIL Seidauk Simu Informasaun Tripulante Sira “Haknauk” iha Ró Berlin Ramelau ho Nakroma

Fonte Anónimu Hatama Keixa bá CAC Kona-bá Projetu Sosa Produtu Medikamentu

Família Olandés ho Asosiasaun HAK Harii Monumentu Sander Robert Thoenes

ABC Austrália Apoia Rihun $53 bá Dezenvolvimentu Mídia Timor-Leste

Deskonfia, Jornalista Ajénsia Notisioza Tatoli,I.P Sai Mídia Ekipa Susesu Kampaña CNRT
Bobonaro
Prezidente Repúblika Konsidera Balibo Primeiru Palku Konflitu
Published
4 months agoon
16/10/2025
Hatutan.com, (16 Outubru 2025), Balibo–Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta konsidera Postu Administrativu Balibo, Munisípiu Bobonaro, nu’udár primeiru konflitu ho sira ne’ebé monu tama iha Batugade, Bobonaro, Lebor tama to’o Atabae.
Bobonaro
Autoridade Detein Timoroan Ida ho Nasionalidade Portugés iha Batugadé
Published
1 year agoon
21/10/2024
Hatutan.com, (21 Outubru 2024), Batugadé—Autoridade Polísia Timor-Leste liuhusi Servisu Migrasaun ho Departamentu Investigasaun Kriminál Nasionál (DIKN) detein joven timoroan ida ho nasionalidade portugés bainhira atu hakur fronteira terrestre Batugadé liubá Indonézia, Sábadu (19/10/2024).

Hatutan.com, (16 Oktober 2024), Balibo–Media online Hatutan.com milik pengusaha nasional Raul Lemos meraih penghargaan media nasional terbaik tahun 2024 dari Conselho de Imprensa de Timor Leste atau Dewan Pers Timor Leste.

Ministra Élia Amaral Dezmente Komisaun Rekrutamentu PNTL Ne’ebé Dehan Reajente Laiha

Governu Suspende Tempráriu Rekrutamentu Ajente PNTL 2025

Komisaun E Identifika Projetu Uma Dignu 25 iha Manatuto La’o Atrazu

Suspeitu Kazu Violasaun no Koasaun Seksuál iha Hera Aumenta Ba Na’in-Haat

FM Konsidera MI Inkapasidade no Fase-Liman iha Polémika Rekrutamentu Kadete PNTL

DIT Hahú Introdús ba Estudante Sira Kona bá Seguransa ba Dadus Importante

IGJ Legaliza Corais Timor bá Atividade Futu-Manu

STOP PRESS: Ministru Nino Pereira Konsumu Dose Kontamina ho Frasku Halo Nanál Kanek no Ran

Indonesia dan Timor-Leste Perkuat Kerjasama Ekonomi, Sosial Budaya, dan Pariwisata

Governu Indika BTK Hadi’a Trotoár Naksobu iha Área Bebora

Asesu Gratuita HATUTAN.com

Hafoin Ferias Judisiáriu PGR Sei Ko’alia Kazu Set-top Box RTTL,E.P

Xefe Estadu TL Kondekora Militár Korea Súl Ne’ebé Mate iha Oé-Cusse

PCIC Detein MG Lori Osan Falsu Hosi Inglaterra

PR Simu Karta Kredensial Husi Embaixadór Brunei Darussalam ho Reinu España
Trending
Dili1 week agoOfisiál Mídia SEKOMS Impede Jornalista Hatutan.com Halo Kobertura iha RTTL,E.P
Justisa & Krime1 week agoTribunál Rekursu Deside Estadu Selu Kompensasaun bá Gil da Costa “Puto Naldo Rei”, Antigu Prezidente RTTL,E.P
Dili1 week agoAsidente Tráfiku iha Área Eskola UNAMET, Joven Na’in-rua Lakon Vida
Nasionál1 week agoImpede Jornalista Hatutan.com, AJAR Konsidera SEKOMS ho Nia Subordináriu Prátika Rejime Ditadura Soeharto
Polítika1 week agoKomisaun A Preokupa Servisu Asesór iha Ministériu Sira
Nasionál6 days agoHahalok Ofisiál Mídia SEKOMS Bele Fó Impaktu Ba Índise Liberdade Imprensa Timor-Leste
Nasionál1 week agoKandidatu PNTL Na’in-10.597 Aprovadu Ba Faze Teste Médiku
Nasionál7 days agoImpede Jornalista Hatutan.com, Conselho de Imprensa Konsidera Ofisiál Mídia SEKOMS Komete Violasaun Grave Ba Konstutisaun RDTL














