Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

MTK Sei Komunika ho KBRI-Díli Kona-bá Dezentendimentu Operasaun Bus Babadok Express iha Mota’ain

Published

on

Hatutan.com, (05 Abríl 2023), Díli– Ministériu Transporte no Komunikasaun (MTK) sei komunika ho Embaixada Repúblika Indonézia (KBRI, sigla indonézia) iha Díli  atu solusiona dezentendimentu operasaun Bus Babadok Express nian iha fronteira Mota’ain, Domingu liubá (02/04/2023).

Lee Mós : Operasaun Bus Babadok Express Hamosu Dezentendimentu iha Postu Integradu Mota’ain

Diretór Jerál Ministériu Transporte no Komunikasaun, Constantino Ferreira Soares, bá Hatutan.com iha kna’ar fatin Caicoli-Dili, Fersa (04/04/2023), hateten nia parte seidauk bele konfirma informadsaun kona-bá dezentendimentu ne’e tanba molok ne’e, hahú loron 30 fulan-Marsu ne’e, sira hala’o tiha ona reuniaun bá koordenasaun nian ne’ebé partisipa hosi autoridade nasaun rua nian iha fronteira, hodi halo pasajen informasun sira ligadu ho operasaun bus Babadok Express ho DAMRI.

Advertisement

Diretór Jerál Ministériu Transporte no Komunikasaun, Constantino Ferreira Soares. Foto/Elio dos Santos da Costa

“Sé karik dehan, iha ne’ebá ne’e la simu informasaun, ha’u labele konfirma ida-ne’e, tanba ne’e tenke  iha konfirmasaun hosi embaixada ka KBRI Díli. Hosi ita-nian parte, organizadu, ne’ebé mak kuandu bus hosi DAMRI kuandu mai Timor to’o iha ne’e tuku 19:00 Otl, ita autoriza nia tama mai Díli,” Diretór Jerál MTK, Constantino Ferreira Soares, bá Hatutan.com iha kna’ar fatin Caicoli-Dili, Tersa (04/04/2023).

Ligadu ho situasaun dezentendimentu ne’e, verbalmente MTK simu tiha ona informasaun hosi Associação Emprezarial das Mulheres Timor-Leste (AEMTL) liuhosi responsivel sira Kompañia Hamutuk Babadok Transloc, L.da nian, maibé, formalmente seidauk.

“Formalmente, ha’u hein hela, ha’u koordena ona ho sira, atu submete ofisialmente sira-nia relatóriu kona-bá akontesimentu ne’ebé mak akontese iha Postu Integradu  Mota’ain-Indonézia,” Constantino hateten.

Bazeia bá informasaun ne’ebé  MTK simu  katak, iha atrazus viájen hosi Díli bá Kupang ne’ebé mak demora iha fronteira tanba parte autoridade fronteira Indonézia husu rekezitus ne’ebé maka tuir loloos, labele implementa durante operasaun bus  Babadok Express ho DAMRI nian.

Tuir akordu SOP (Standard Operating Procedure) ne’ebé realiza iha Kupaun iha loron 30 fulan-Marsu 2023 no refleta bá MoU (Momoranum of Understanding) ne’ebé mak assina entre Governu Indonézia-Timor Leste nu’udár akordu sumbriña ida hodi fó alargamentu bá nasaun rua atu bele autoriza movimentasaun bus komersial entre Díli-Kupang no Kupang-Díli tula pasajeiru sira turistika nian ne’ebé mak hakarak vizita parte rua ne’e ninia territóriu.

Hafoin asinatura bá akordu SOP ne’e, implementasaun bá akordu ida-ne’e efetivamente tama ein-vigór iha loron 30 fulan-Marsu 2023, hodi fó kedan biban bus nasaun rua nian, hahú kedan operasaun, tula pasajeiru bá mai Kupang-Díli.

Advertisement

“Iha akordu ne’e fó pasajen lívre espesialmente bá bus rua ne’e. Bus Babadok tama bá Indonézia, tanba pasajen lívre, no iha Indonézia nian mai Timor, tenke pasajen lívre,” Diretór Constantino esplika.

Maske nune’e, prosedimentu sira seluk, hanesan hosi Alfándega nian Imigrasaun no Karantina nian, tenke kontinua aplika, tanba hirak ne’e hotu sai ona hanesan regras normais ne’ebé maka durante ne’e aplika.

“Bá kualker pagamentus bá bus tama-sai ne’e, kompletamente tenke lívre kualker pagamentu. Laiha impedementu, laiha pagamentu ida bá bus rua ne’e, tantu Indonézia, iha Timor nian mós hanesan,” Constantino tenik.

Hatán kona-bá responsável sira iha kompañia Hamutuk Babadok Transloc, L.da lamenta ho operasaun Bus DAMRI nian ne’ebé la tuir oráriu, diretór jerál MTK, Constantino Ferreira dehan, nia hein hela relatóriu ofisial hosi Babadok tanba informasaun ida ne’ebé nia rasik simu mós hanesan saida mak fó sai ona iha portal online Hatutan.com.  Maske nune’e,  to’o notísia ne’e publika seidauk hetan konfirmasaun hosi parte KBRI-Díli

Seidauk iha Terminál Rasik

Advertisement

Diretór Jerál MTK Constantino Ferreira Soares rekoñese to’o oras ne’e Timor-Leste seidauk iha ninia terminal ka estasionamentu atu bus sira hosi Kupang-Dili, bele estasiona.

“Ita tenke realistiku bá situasaun ne’ebé Timor enfrenta katak, intermu infra-estruturas, ita Timor seidauk iha, atu akomoda pasajen internasional ne’ebé mak akontese agora,” nia hateten.

Iha Kupang, ema preparadu, tanba dadaun ne’e, sira halo hela konstrusaun bá terminal ka estasionamentu mezmu seidauk 100%. Maibé, informasaun ne’ebé Governu asesu katak, sei termina iha fulan-Agostu nia laran.

“Ita Timor, pratikamente seidauk iha terminal ne’ebé akomoda bá bus hosi Indonézia bá embarke no dezembarke pasajeirus. Iha ona koordenasaun ho Timor Plaza, infelizmente, to’o agora seidauk simu informasaun ida. Katak, Timor Plaza konkorda, aseita atu bus bá hatun no hasa’e pasajeirus iha ne’ebá,”  Constantino hateten.

Haktuir bá akordu ne’ebé estabelese, sita mós kona-bá fatin sira ne’ebé bus nasaun rua ne’e nian atu estasiona bá. Puré-zemplu, iha Kupang, estasiona iha terminal Binoko, ne’ebé mak preparadu bá atu halo operasaun Bus  Kupang-Díli no Díli-Kupang.

Advertisement

Iha TL Governu identifika ona katak, bus hirak ne’e uainhira to’o iha Díli bele estasiona iha edifísiu MTK nia sorin. Infezlimente, Bus DAMRI ho Bagon seidauk bá estasiona, no MTK la hatene tanba saida.

 Sei Harii Terminál Tolu iha Díli

Tuir planu, MTK, sei harii terminal iha fatin tolu mak identifikadu. Ida iha Tasi-tolu, ida iha Merkadu Manleuana, no ida tán mak iha Hera. Ida ne’e hanesan planu alternativu bá Governu.

“Iha planu tiha, en-kooperasaun ho Banku Dezenvolvimentu Aziátiku (ADB, sigla ingles), agora sira halo estudu viabilidade, komesa halo dezeñu ona, atu estabelese terminal tolu iha Díli laran ne’e, ida mak iha Tasi-tolu, ida iha Hera, no ida seluk mak lokaliza iha Manleuana, pozitivu tiha ona,” Constantino informa.

Kona-bá kontribuisaun saida mak Kompañia bus rua ne’e bele kontribui ka fó bá estadu Timor-Leste, diretór Constantino dehan, bazikamente, sira iha pasajen lívre iha fronteira rua ne’e. Signifika katak, sira la selu buat ida, tantu pasajeiru sira no mós bus rua ne’e rasik.

Advertisement

“Agora, atu fó kontribuisaun bá governu ne’e, Kompañia Babadok rejistradu iha SERVER, ne’e mak sira iha obrigasaun atu responde pozitivamente bá regulamentu  tributária ne’ebé mak vigóra iha  TL hanesan kompañia. Mais bá DAMRI, komu sira ne’e kompañia estranjeiru, sira mai temporáriamente, sira fila-fali bá sira-nia rai, tanba iha lívre pasajen,” Constantino esplika.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

Papél Mídia Importante Hodi Kontribui bá Prezerva Memória Pasadu

Published

on

Hatutan.com, (24 Abríl 2024), Díli-Centro Nacional CHEGA! Institutu Públiku (CNC, I.P) konsidera mídia ka jornalista sira-nini papél importante tebes atu bele halo kobertura kona-bá akontesimentu sira istóriku hodi bele kontribui bá prezerva memória sira pasadu nian.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Posibilidade Governu Aprezenta Kandidatu Foun Komisáriu CAC

Published

on

Hatutan.com, (23 Abríl 2024), Díli– Vise-Ministru Asuntu Parlamentár,  Áderito da Costa Hugo, informa proposta Lei, 2ª alterasaun bá Lei n°8/2009, 15 de jullu kona-bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC siglá portugés), aprova  final global ona iha Parlamentu Nasionál iha loron 22 fulan-Abríl,  ho nune’e, Governu sei haree fali timoroan feto ka mane ne’ebé prenxe rekizitu hodi kandidatu  bá komisáriu CAC atu aprezenta bá Parlamentu Nasionál hodi hakat bá eleisaun.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Eviksaun, Rede bá Rai Hato’o Ejizénsia 11 bá Governu

Published

on

Hatutan.com, (22 Abríl 2024), Díli— Rede bá Rai (RbR) hato’o ejizénsia 11 bá IX Governu Konstitusionál liuliu bá Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU), Germano Santa Brites Dias, atu bele konsidera durante prosesu eviksaun bá komunidade ne’ebé okupa rai Estadu iha kapitál Díli.

(more…)

Kontinua Le'e

Trending