Connect with us

Nasionál

CNE Remete Rezultadu Provizóriu Eleisaun Parlamentár bá Supremu Tribunál Justisa

Published

on

Hatutan.com, (01 Juñu 2023), Díli-Komisaun Nasionál bá Eleisaun (CNE, sigla portugés), Kinta (01/6/2023), hale’u tuku 11:00 Otl, remete rezultadu provizóriu apuramentu nasionál nian bá  Supremu Tribunál Justisa (STJ) ka Tribunál Rekursu. 

Lee Mós : 01 Juñu, CNE Submete Rezultadu Apuramentu Nasionál bá Tribunál Halo Validasaun

Prezidente CNE, José Agostinho da Costa Belo ho akipa remete rezultadu provizoriu apuramentu nasionál bá Supremu Tribunál Justisa ka Tribunál Rekursu, Kinta (01/06/2023). Foto/Elio dos Santos da Costa

“Ohin, CNE lori rezultadu provizóriu apuramentu nasionál mai iha Tribunál Rekursu, hatudu katak servisu CNE hotu ona, tamba laiha reklamasaun ka rekursu ruma. Tamba ne’e, dokumentu hotu CNE remete bá Tribunál Rekursu hodi halo análize no deklara sai rezultadu no halo validasaun nasionál,” Prezidente CNE, José Agostinho da Costa Belo informa bá jornalista hafoin ho ekipa CNE remete dokumentu rezultadu provizóriu apuramentu nasionál bá Tribunal Rekursu iha Edisifiu Tribunál Rekursu, Caicoli, Díli.

José Belo konsidera tempu legál liu tiha ona, no laiha rekursu, servisu hotu-hotu la’o di’ak, limpu, transparente no partidu polítiku sira hotu simu rezultadu ida-ne’e, maibé tuir lei tenke liu hosi Tribunál Rekursu para halo validasaun.

Advertisement

Prazu  bá Supremu Tribunál Justisa (STJ) ka Tribunál Rekursu atu halo verifikasaun no validasaun bá rezultadu eleisaun parlamentár iha oras 72 nia laran no bele lais liu depende bá servisu Tribunál Rekursu nian.

Tuir kalendáriu apuramentu rezultadu eleitorál tinan 2023 katak Supremu Tribunál Justisa ka Tribunál Rekursu iha loron lima nia laran, hosi loron CNE remete rezultadu provizóriu eleisaun parlamentár nian ne’e to’o loron 6 fulan-Juñu ne’e, atu halo análize no halo verifikasaun bá rezultadu provizóriu ne’e molok loron 07 fulan-Juñu, Tribunál anúnsiu rezultadu final no publika iha Jornál da Repúblika (entrada em vigor).

Tuir mós kalendáriu apuramentu rezultadu eleitorál ne’e katak  iha loron 09 ka loron 12 fulan-Juñu 2023, inísiu mandatu Deputadu sira iha Parlamentu Nasionál ka posse bá Deputadu no ninia kompozisaun meza Parlamentár nian.  

Hosi loron 12 to’o loron 15 fulan-Juñu, eleisaun  bá kompozisaun meza Parlamentu Nasionál.  Nune’e, iha loron 19 fulan-Juñu 2023, kontínua ho tomada posse bá IX Governu Konstitusionál.

Rezultadu Provizóriu Apuramentu Nasionál

Advertisement

Prezidente CNE, José Agostinho da Costa Belo ho akipa remete rezultadu provizoriu apuramentu nasionál bá Supremu Tribunál Justisa ka Tribunál Rekursu, Kinta (01/06/2023). Foto/Elio dos Santos da Costa

Hosi rezultadu provizóriu apuramentu nasionál ne’ebé CNE publika no eleitór sira atribui votu bá kada partidu sira iha eleisaun parlamentár, 21 fulan-Maiu 2023,  mak hanesan tuir mai ne’e;

Partidu Dezenvolvimentu Nasionál (PDN) hetan votu 597 (0,1%), Partidu Libertasaun Povu Aileba (PLPA) hetan votu  3.272 (0,5%), Partidu Libertasaun Popular  (PLP) hetan votu 40.720 (5,9%), Partidu Demokratiku (PD) hetan votu 64.517 (9,3%), partidu KHUNTO hetan votu 52.031 (7,5%), Partidu os Verdes de Timor (PVT) hetan votu  25.106 (3,6%), partidu Uniaun Demokratiku Timorense (UDT) hetan votu 1.256 (0,2%), Partidu Unidade Dezenvolvimentu Demokratiku (PUDD) hetan votu 21.647 (3,1%), Partidu Republikanu (PR) hetan votu 1.558 (0,2%), partidu UNDERTIM  hetan votu 1.023 (0,1%), partidu FRETILIN hetan 178.338 (25,8%), partidu CNRT hetan votu 288.289 (41,6%), partidu Sentru Asosiasaun Sosiál Demokrátiku Timorense  (CASDT)  hetan votu 3.170 (0,5%), partidu Movimentu Libertasaun Povu Maubere (MPLM) hetan votu  642 (0,1%), Partidu Sosialista de Timor (PST) hetan votu 2.415 (0,3%), Partidu Demokratiku Krisaun (PDC) hetan votu  1.261 (0,2%), no partidu Asosiasaun Popular Monarkia Timorense (APMT) hetan votu 6.678 (1,0%).

Hosi partidu 17 ne’ebé konkorre iha eleisaun parlamentár tinan ne’e,  partidu neen (6) de’it mak liu barreira 4%, hodi hetan asentu Parlamentár iha Paralementu Nasionál (PN) mak hanesan  CNRT hetan votu 288.289 (kadeira 31), FRETILIN hetan votu 178.338 (kadeira 19), PD hetan votu 64.517 (kadeira 6), KHUNTO  hetan votu 52.031 (kadeira 5) no PLP  hetan votu 40.720 (kadeira 4).

Jornalista : Vito Salvadór

Advertisement
Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

FONGTIL Preokupa ‘Korruptór’ Kalumban Mali, Fujitivu Husi Indonézia Hetan Protesaun iha Timor-Leste

Published

on

By

Hatutan.com, (09 Marsu 2026), Díli– Forum Organizasaun Noun Governamentál Timor-Leste (FONGTIL)  preokupa situasaun ‘kurruptór’ Kalumban Mali sai hanesan fujitivu ka DPO (Daftar Pencarian Orang) Prokuradoria NTT ho Prokuradoria Jerál Repúblika Indonézia nian dezde tinan 2016 ne’ebé hetan protesaun iha Timor-Leste.

(more…)

Continue Reading

Nasionál

Ramos-Horta Alerta Prepara Kondisaun Hasoru Krize Ekonómia Globál

Published

on

By

Hatutan.com, (05 Marsu 2026), Díli–  Funu iha Médiu Oriente entre Amerika hamutuk ho Izraél hasoru Iraun sei afeta ekonomia global, tanba ne’e, Prezidente Repúblika, José Ramos Horta, alerta ona bá Govenrnu  prepara osan husi  fundu soberanu   hodi asegura importasaun ai-han no proteje povu, liu-liu sira ne’ebé kiak liu bainihra mosu  krize ho folin mdrkadu global ne’ebé aas no karun.

(more…)

Continue Reading

Nasionál

Funu iha Médiu Oriente Nia Impaktu Bele Alastra Mai Timor-Leste

Published

on

By

Hatutan.com, (04 Marsu 2026), Díli-Ministru Petroleu no  Rekursu Minerál (MPRM), Francisco da Costa Monteiro, hateten funu iha Médiu Oriente to’o fulan oin nia  impaktu bele alastra mai Timor-Leste hodi fó influensia ba presu konbustivel,  mós impaktu maka’as ba iha ekonomia mundiál.

(more…)

Continue Reading

Trending