Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

Dezastre Naturál Hamate Ema Ida no Estraga Uma 78

Published

on

Hatutan.com, (13 Marsu 2023), Díli—Durante semana ida hahú hosi 07 to’o 13 fulan Marsu tinan 2023, ema ida mate no uma 78 hetan estragus hosi dezastre naturál iha munisípiu sia (9).

Rai-halai, halo estrada ligasaun Postu Administrativu Bobonaro ho Lolotoe liga Munisípiu Covalima kotu iha Fevereiru 2023. Foto/Facebook Estanislau Bello Monis.

Munisípiu sia ne’ebé afetadu direta hosi dezastre naturál ne’e mak hanesan Aileu, Ainaro, Maliana, Covalima, Ermera, Liquiça, Lautém, Viqueque no Rejiaun Administrativa Espesiál Oecusse Ambeno (RAEOA).

Lee Mós: Uma 73 Hetan Estragu Tanba Dezastre Naturál

Dadus ne’e rejista hosi Autoridade Protesaun Sivíl (APS) no fó-sai hosi Diretór Relasaun Esterna no Komunikasaun, Anacleto Caetano liu hosi konferénsia imprensa iha edifísiu Caicoli, Segunda (13/03/2023).

Advertisement

Tipu dezastre mak hanesan anin sobu, mota boot no rai halai no ema ida lakon vida iha munisípiu Ermera inklui ema ida kanek tanba konfrontu sosiál iha munisípiu Viqueque entre suku.

Kona-bá uma hirak ne’ebé hetan estragus ne’e mak hanesan iha munisípiu Aileu, postu administrativu Aileu Vila suku Fatubosa aldeia Liklau ida iha loron 23 fulan fevereiru tinan 2023 anin boot sobu uma ida.

Iha suku liurai aldeia Kiri-lelo iha loron 24 fulan Fevereiru tinan 2023, akontese anin boot durante loron tomak sobu uma ida.

Iha munisipiu Ainaro, postu administrativu Ainaro Vila, suku Maudu, aldeia Dala-mesa iha loron 27 fulan Fevereiru tinan 2023, anin sobu uma lima.

Iha suku Leolima, aldeia Hutseo iha loron 5 fulan Marsu 2023, akontese ahi han komunidade nia uma ida.

Advertisement

Iha munisípiu Bobonaro, postu administrativu Cailaco, suku Porubua, aldeia Nuapun iha loron 5 fulan Marsu tinan 2023 akontese inundasaun afeta komunidade nia uma k 10.

Iha suku Da-udu, aldeia saheu, iha loron 5 fulan Marsu tinan  2023, rai halai afeta ba komunidade nia uma 19.

Iha suku Da-udu, aldeia Kaeseu iha loron 4 fulan Marsu 2023, akontese rai halai afeta bá komunidade nia uma ida. Iha loron 5 fulan Marsu tinan 2023, akontese tan rai halai afeta tan uma lima.

Iha postu administrativu Maliana, suku Tapo Memo, aldeia Pipbala iha loron 6 fulan Marsu 2023 akontese rai halai afeta ba komunidade nia uma ida.

Iha postu administrativu Bobonaro, suku Bobonaro, aldeia Tulu ata iha loron 28 fulan fevereiro 2023 antes ne’e akontese rai halai afeta ba komunidade nia uma 10.

Advertisement

Iha suku Luruba, aldeia Sordoli iha loron 3 fulan Fevereiru 2023 akontese rai halai afeta ba komunidade nia uma rua.

Munisipiu Covalima, postu administrativu Fatu-Lulik, suku Taroma, aldeia Taroma iha loron 2 fulan Marsu tinan 2023, akontese anin boot sobu komunidade nia uma ida.

Iha fali suku Fatu lulik, aldeia Fatu lulik iha loron 15 fulan Fevereiru tinan 2023 akontese rai halai afeta ba komunidade nia uma ida.

Munisipiu Ermera, iha suku datrai leten, Aldeia Merí iha joven ida ho idade 18 ho naran Vasco dos Santos Maia mout iha bee Lagoa debu Arasuba.

Munisipiu Lautém, posto administrativu Lautém, suku Maina-dua, aldeia Lore-adu iha loron 27 fulan Fevereiru tinan 2023 akontese anin sobu uma ida.

Advertisement

Munisipiu Lquiça, postu administrativu Liquiça-vila, suku Hatukeise, aldeia Kaidiku iha loron 28 fulan Fevereiru tinan 2023 akontese anin boot sobu komunidade nia uma ida no mos rai halai ne’ebé mak afeta ba komunidade nia uma haat.

Iha postu administrativu Maubara, suku Lisadila, aldeia Glai iha loron 28 fulan Fevereiru tinan 2023 akontese anin boot sobu komunidade nia uma ida.

Iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oecusse Ambeno (RAEOA), Sub Rejiaun Pante Makasar, suku Lifau, aldeia Lifau iha loron 2 fula Marsu tinan 2023, akontese anin boot sobu komunidade nia uma tolu.

Iha fali suku Costa, aldeia Mahata iha loron 2 fulan Fevereiru tinan 2023, akontese udan boot hamosu inundasaun afeta ba komunidade nia uma tolu.

Iha suku Lalisuk, aldeia Usapi-bela iha loron 10 fulan Marsu tinan 2023, akontese anin boot sobu komunidade nia uma ida.

Advertisement

Iha munisipiu Viqueque, suku Uaimori, aldeia Meauai iha loron 3 fulan Marsu tinan 2023 akontese anin boot sobu komunidade nia uma ida.

Iha fali postu Viqueque, suku Bahalara uai, aldeia Kamalitor iha loron 7 fulan Marsu tinan 2023 akontese konfrontu sosial entre joven ne’ebé sunu uma tolu no estragus uma lima halo rahun ho ema ida kanek naran Agusto Viana ho idade 48.

Iha fali postu administrativu Ossu, suku Ossu-rua, aldeia Uabubu iha loron 1 fulan Janeiru tinan 2023 akontese anin boot sobu komunidade ida nia uma ida.

Iha suku Ossu-rua, aldeia Uma-tanente iha loron 1 fulan Janeiru tinan 2023, akontese anin boot sobu komunidade nia uma ida.

Vítima sira ne’e, iha munisípiu neen mak hetan ona apoiu emerjénsia no munisípiu tolu mak seidauk hetan apoiu emerjénsia  hanesan munisipiu Aileu, Ainaro no Lautém  tanba dalan mak la diak.

Advertisement

Protesaun sivil alerta nafatin ba ema hotu atu kuidadu an nafatin liu-liu komunidade ne’ebé mak hela iha parte foho lolon, iha tasi ninin ka ba sira ne’ebé hala’o atividade ruma tenka kuidadu an, inklui sira ne’ebé mak hala’o viajen.

Jornalista Estajiáriu: Lázaro Pereira Quefi

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

Sei Foti Hotu Veíkulu Estadu Ne’ebé Estasiona iha Kargu Xefia Sira-Nia Uma

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli-Ekipa fiskalizasaun konjunta sei bá foti obrigatóriu veíkulu (karreta ho motór)  Estadu nian ne’ebé durante ne’e estasiona iha utilizadór sira-nia rezidénsia privadu.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Papél Mídia Importante Hodi Kontribui bá Prezerva Memória Pasadu

Published

on

Hatutan.com, (24 Abríl 2024), Díli-Centro Nacional CHEGA! Institutu Públiku (CNC, I.P) konsidera mídia ka jornalista sira-nini papél importante tebes atu bele halo kobertura kona-bá akontesimentu sira istóriku hodi bele kontribui bá prezerva memória sira pasadu nian.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Posibilidade Governu Aprezenta Kandidatu Foun Komisáriu CAC

Published

on

Hatutan.com, (23 Abríl 2024), Díli– Vise-Ministru Asuntu Parlamentár,  Áderito da Costa Hugo, informa proposta Lei, 2ª alterasaun bá Lei n°8/2009, 15 de jullu kona-bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC siglá portugés), aprova  final global ona iha Parlamentu Nasionál iha loron 22 fulan-Abríl,  ho nune’e, Governu sei haree fali timoroan feto ka mane ne’ebé prenxe rekizitu hodi kandidatu  bá komisáriu CAC atu aprezenta bá Parlamentu Nasionál hodi hakat bá eleisaun.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending