Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

Sobu Baraka Komunidade iha Tibar Refleta iha Dekretu-Lei Númeru 33/2016

Published

on

Hatutan.com, (28 Agostu 2023), Díli-Atuasaun forsada hosi autoridade Munisípiu Díli ho Liquiça nian hodi sobu baraka komunidade 20-resin iha parte Tibar nian baze bá Dekretu-Lei Númeru 33/2016 kona-bá Jestaun Orden Públiku.

Lee Mós: Aprosimasaun To’o “Asaun Forsada” Sobu Baraka Komunidade 20-resin iha Tibar

Abitante balun fa’an ikan iha deit loron laran tanba sira-nia baraka Autoridade Munisípiu Díli ho Liquiça sobu tiha ona. Foto/Elio dos Santos da Costa

Autoridade sira hosi Munisípiu Díli ho Liquiça, Sesta 25 fulan-Agostu 2023, halo operasaun hodi sobu obrigatóriu baraka 20-resin mak komunidade sira harii iha estrada ibun parte Tibar nian hodi halo sira-nia atividade negósiu, hanesan fa’an ikan, modo no mós fa’an ai-fuan sira.

Ema ua’in sira la kontente no halo kritika oioin  ho atuasaun autoridade hosi munisípiu rua ne’e nian, tanba la kria kondisaun hodi uza de’it forsa sobu kbiit-laek sira-nia fatin negósiu hodi buka moris iha situasaun ekonomia ida  difisil tebes ohin loron ne’e.

Advertisement

Hatán bá lamentasaun no kritika sira-ne’e,  Ministru bá Administrasaun Estatál (MAE), Tomás do Rosário Cabral, afirma asaun forsada halo hosi autoridade munisípiu rua hasoru komunidade sira iha Tibar ne’e refleta ho klaramente iha Dekretu-Lei 33/2023, kona-bá Jestaun Ordém Públika.

“Ne’e unidade ida iha autóridade iha Díli, ne’e dekretu-lei 33 ne’e en-vigór hela. Autóridade sira mak tenke ida-ne’e. Ami labele orienta bebeik. Ne’e Dekretu-Lei 33/2016, sobre jestaun ordém públika. Dekretu-Lei 33/2016 ne’e, autóridade munisípiu sira tenke uza sira-nian autoridade regula ida-ne’e. Sé uza fuan, merkadu ho administrasaun kahur malu, ne’e la la’o,” Ministru Administrasaun Estatál, Tomás do Rosário Cabral hateten hodi responde jornalista sira hafoin sorumutu ho Embaixadór Repúblika Indonézia mai Timor-Leste, Okto Dorinus Manik, iha nia kna’ar fatin, Caicoli, Díli, Segunda (28/08/2023).

Ministru Tomás Cabral mós haree katak, durante ne’e, komunidade sira iha kapitál Dili, ‘sempre’ taka estrada sira, ezemplu iha área sira Comoro nian, parte Elemloi-Delta, Ponte Rohan Becora nian no iha parte Audian, negosiante sira kuaze atu taka tiha estrada ne’ebé prezudika ema seluk nia direitu atu halo movimentu.

“Mais, ida ita-boot husu ne’e, ne’e iha estrada boot. Otél Pelican Paradise, ita halo iha kraik, nia bá taka kalén, lakleur nia halo uma permanente ona. depois halo nusá? Mota Comoro nia ninin de’it mós halo permanente, bee mai lori. Ne’ebé, ha’u hanoin, jornalista labele jeneraliza lalais buat ne’e. Imi halo fali, hanesan ami duni fali ema iha fatin ida be labele. Ne’e ordém públika. Tanba sira ne’e regula hosi lei. Sira mós la manán buat ida,” Tomás Cabral  hateten.

Ministru Estatál ne’e fó ezemplu, iha sidade laran, Xina sira fa’an to’o sidade laran. Sé ekipa jestaun bá ordém públika ka jestaun bá merkadu sira la tuun halo atuasaun ruma, Xina sira la kumpri.

Advertisement

Fatin bá Fa’an Ikan

To’o oras ne’e, seidauk iha fatin dignu ruma bá peskadór sira atu hala’o atividade negósiu ka fa’an ikan iha parte Tibar nian, Ministru Tomás Cabral dehan, ida ne’e uluk estadu halo hela iha, maibé, fatin sira ne’e, jeleira hotu, buat hotu sira soe tiha ona.

“Agora, iha orsamentu retifikativu, atu halo fali iha Tasi-Tolu, mais mós, ita la kumpri nafatin. Ita dehan fatin bá sira fa’an iha dalan ninin ne’e laiha, be merkadu Manleuana, ne’e estadu lakon osan lubuk boot ida. Merkadu ema la uza ida. Ne’ebé, ha’u hanoin, ita presiza haree,” Tomás Cabral hateten.

“Kuandu ó hakarak sai sidade, iha ordém. Agora, ida halo besik iha Pelican Paradise, ema bá sobu, depois lakleur ita mai keixa to’o iha autóridade boot sira. Sé ordém públika mak agora husik, ne’e sei sai boot liu,” Ministru Tomas hateten.

Sorumutu ho Embaixadór Indonézia

Advertisement

Iha okaziaun ne’e mós, Ministru Tomás Cabral, informa katak, asuntu ne’ebé diskute ka koalia ho Embaixadór RI, Okto Dorinus Manik, atualiza bá nia kona-bá reformasaun bá birokrásia estadu nian iha Jakarta, Indonézia.

“Ohin, embaixadór ne’e, halo vizita bá ministériu hothotu. Mai ohin, ami rua koalia, liu-liu, sira iha Jakarta Indonézia rasik, sira halo reformasaun iha birokrásia estadu nian,” Tomás Cabral informa.

La’os ne’e de’it, parte rua, toka mós asuntu kona-bá orsamentu ninian. Iha Indonézia, sira aloka osan barak liu iha Suku sira, ka iha Desa sira, tanba ekonómia bele la’o di’ak liu kraik.

“Tanba ne’e maka, ohin, nia mai, ami koalia, no sira sei apoiu atu lori diretór sira balu, bá haree, reforma iah setór públiku ne’e, no reforsa atendimentu iha nível baze sira,” tenik Tomas Cabral.

Durante sorumutu ne’e, Embaixadór Okto Dorinus Manik, fó mós nia hanoin kona-bá illa Ataúro tuir Okto, sé Governu Timor-Leste mak dezenvolve Ataúro, liuhosi kria kondisaun di’ak ida, iha roo ahi, bá mai Ataúro oras ida-ida bele sai sentru ekonomia ida entre illa sira Indonézia nian besik Ataúro ho Ataúro rasik.

Advertisement

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

Sei Foti Hotu Veíkulu Estadu Ne’ebé Estasiona iha Kargu Xefia Sira-Nia Uma

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli-Ekipa fiskalizasaun konjunta sei bá foti obrigatóriu veíkulu (karreta ho motór)  Estadu nian ne’ebé durante ne’e estasiona iha utilizadór sira-nia rezidénsia privadu.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Papél Mídia Importante Hodi Kontribui bá Prezerva Memória Pasadu

Published

on

Hatutan.com, (24 Abríl 2024), Díli-Centro Nacional CHEGA! Institutu Públiku (CNC, I.P) konsidera mídia ka jornalista sira-nini papél importante tebes atu bele halo kobertura kona-bá akontesimentu sira istóriku hodi bele kontribui bá prezerva memória sira pasadu nian.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Posibilidade Governu Aprezenta Kandidatu Foun Komisáriu CAC

Published

on

Hatutan.com, (23 Abríl 2024), Díli– Vise-Ministru Asuntu Parlamentár,  Áderito da Costa Hugo, informa proposta Lei, 2ª alterasaun bá Lei n°8/2009, 15 de jullu kona-bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC siglá portugés), aprova  final global ona iha Parlamentu Nasionál iha loron 22 fulan-Abríl,  ho nune’e, Governu sei haree fali timoroan feto ka mane ne’ebé prenxe rekizitu hodi kandidatu  bá komisáriu CAC atu aprezenta bá Parlamentu Nasionál hodi hakat bá eleisaun.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending