Hatutan.com, (28 Marsu 2022), DiliโM๐ฎ๐๐ธ๐ฒ ๐ถ๐ต๐ฎ ๐๐ถ๐ป๐ฎ๐ป ๐ฎ๐ฌ๐ฎ๐ญ ๐ง๐ถ๐บ๐ผ๐ฟ-๐๐ฒ๐๐๐ฒ ๐ฎ๐ฝ๐น๐ถ๐ธ๐ฎ ๐ฟ๐ฒ๐๐๐ฟ๐ถ๐๐ฎ๐๐ป ๐ผ๐ถ๐ผ๐ถ๐ป (๐๐๐๐ฎ๐ฑ๐ ๐๐บ๐ฒ๐ฟ๐ท๐ฒฬ๐ป๐๐ถ๐ฎ, ๐ฆ๐ฒ๐ฟ๐ธ๐ฎ ๐ฆ๐ฎ๐ป๐ถ๐๐ฎฬ๐ฟ๐ถ๐ฎ ๐ป๐ผ ๐๐ผ๐ป๐ณ๐ถ๐ป๐ฎ๐บ๐ฒ๐ป๐๐ ๐ข๐ฏ๐ฟ๐ถ๐ด๐ฎ๐๐ผฬ๐ฟ๐ถ๐) ๐ป๐ฒโ๐ฒ๐ฏ๐ฒฬ ๐น๐ถ๐บ๐ถ๐๐ฎ ๐๐ถ๐ฟ๐ธ๐๐น๐ฎ๐๐ฎ๐๐ป ๐ฒ๐บ๐ฎ ๐ป๐ผ ๐๐ฎ๐๐ฎฬ๐ป ๐๐ถ๐ฟ๐ฎ, ๐ธ๐ฎ๐๐๐ฎ ๐ต๐๐๐ถ ๐ฝ๐ฎ๐ป๐ฑ๐ฒ๐บ๐ถ๐ฎ ๐๐ผ๐๐ถ๐ฑ-๐ญ๐ต ๐ป๐ผ ๐๐ป๐๐ป๐ฑ๐ฎ๐๐ฎ๐๐ป, maibรฉ taxa kreximentu Produtu Internu Brutu (PIB) Timor-Leste 2021 (versaun preliminรกr) ๐๐ฎโ๐ฒ ๐ฏ๐ฎ ๐ฃ๐ผ๐๐ถ๐๐ถ๐๐ (+๐ญ,๐ฑ%) ๐ต๐๐๐ถ ๐ก๐ฒ๐ด๐ฎ๐๐ถ๐๐ (-๐ด,๐ฒ%) ๐ถ๐ต๐ฎ ๐ฎ๐ฌ๐ฎ๐ฌ.

Ministru Finansa, Rui Gomes, hasoru malu ho Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, Segunda (28/03/202). Foto/Media MF
Ministru Finansa, Rui Gomes, Segunda (28/03/202), informa ba Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, katak ย ย dadus husi Diresaun Jerรกl Estatรญstika, Ministรฉriu Finansas, taxa kreximentu PIB saโe tanbรก kontribui husi konsumu finรกl setรณr privadu no pรบbliku neโebรฉ iha aumentu moderadu iha tinan 2021.
Tuir informasaun neโebรฉ Hatutan.com sita husi konta Facebook ย ofisial Ministru Finansas, VIII Governu Konstitusional, Rui Augusto Gomes, katak PIB 2021 (versaun finรกl) sei pรบblika iha fulan-Setembru 2022. Versaun finรกl neโe mak sei ezatu ka loos liu tanba sei inklui dadus sira hotu, liuliu husi Produsaun nian (Peskiza Atividade Emprezariรกl). Ida-neโe signifika katak taxa kreximentu PIB tinan 2021 (versaun finรกl) bele iha diferensa husi versaun preliminรกr neโe.
PIB 2021 versaun preliminรกr neโe, bazeia ba informasaun ikus neโebรฉ disponivel kona-ba indikadรณr petrolรญferu no laโรณs-petrolรญferu hodi fornese informasaun atuรกl kona-ba Timor-Leste ninia kreximentu ekonรณmiku. Ba versaun preliminรกr, indikadรณr ida neโebรฉ diโak liu ba PIB petrolรญferu mai husi parte Produsaun no parte Despeza ba indikadรณr PIB laโรณs-petrolรญferu.
๐ง๐๐ถ๐ฟ-๐บ๐ฎ๐ถ ๐ป๐ฒโ๐ฒ ๐๐ฒ๐ป๐ฑ๐ฒฬ๐ป๐๐ถ๐ฎ ๐ฃ๐ผ๐๐ถ๐๐ถ๐๐ ๐ฏ๐ฎ๐น๐๐ป ๐ต๐๐๐ถ ๐ธ๐ผ๐บ๐ฝ๐ผ๐ป๐ฒ๐ป๐๐ฒ ๐ฃ๐๐:
๐๐ผ๐ป๐๐๐บ๐ ๐ฝ๐ฬ๐ฏ๐น๐ถ๐ธ๐ ๐๐ฎโ๐ฒ ๐ฏ๐ฎ ๐ฒ,๐ฎ%, hetan kontribuisaun husi aumentu empregu no konsumu bens no servisu, tanba iha aumentu despeza ba fornesimentu materiรกl operasionรกl no servisu profisionรกl relasiona ho Covid-19.
๐๐ผ๐ป๐๐๐บ๐ ๐ฝ๐ฟ๐ถ๐๐ฎ๐ฑ๐ ๐๐ฎโ๐ฒ ๐ฏ๐ฎ ๐ฎ,๐ฐ%, kreximentu ida-neโe mantein em-termu per kapita. Bazeia ba apoiu sรณlidu husi Governu ba Uma-kain, liuhusi transferรฉnsia sasรกn no subsรญdiu no reativa atividade ekonรณmiku Uma-kain nian.
๐๐๐ฝ๐ผ๐ฟ๐๐ฎ๐๐ฎ๐๐ป ๐ฏ๐ฒ๐ป๐ ๐ป๐ผ ๐๐ฒ๐ฟ๐๐ถ๐๐๐ ๐๐ฎโ๐ฒ ๐ฏ๐ฎ ๐ฎ๐ฒ%, kontribui husi esportasaun kafรฉ neโebรฉ mak saโe tanba volume produsaun kafรฉ neโebรฉ saโe no stoke kafรฉ neโebรฉ akumuladu iha tinan 2020.
๐๐บ๐ฝ๐ผ๐ฟ๐๐ฎ๐๐ฎ๐๐ป ๐ฏ๐ฒ๐ป๐ ๐ป๐ผ ๐๐ฒ๐ฟ๐๐ถ๐๐๐ ๐๐๐ป ๐ฏ๐ฎ ๐ญ๐ฌ,๐ฑ%. Importasaun servisu deโit mak tun ba -40,7%. Enkuantu, aumentu iha sasรกn konsumu neโebรฉ importa husi rai-liโur saโe ba 13% neโebรฉ konsistente ho konsumu privadu neโebรฉ saโe no mรณs ho expansaun fronteira internasionรกl ba nasaun prinsipรกl neโebรฉ sai nudรกr parseiru komรฉrsiu ba Timor-Leste.
Jornalista: Vito Salvadรณr