Connect with us
Pakote Ahi

Ekonomia

๐—ง๐—ฎ๐˜…๐—ฎ ๐—ž๐—ฟ๐—ฒx๐—ถ๐—บ๐—ฒ๐—ป๐˜๐˜‚ ๐—ฃ๐—œ๐—• ๐—ง๐—ถ๐—บ๐—ผ๐—ฟ-๐—Ÿ๐—ฒ๐˜€๐˜๐—ฒ ๐Ÿฎ๐Ÿฌ๐Ÿฎ๐Ÿญ S๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐—ฃ๐—ผ๐˜‡๐—ถ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ ๐Ÿญ,๐Ÿฑ% ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ก๐—ฒ๐—ด๐—ฎ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ ๐Ÿด,๐Ÿฒ

Published

on

Hatutan.com, (28 Marsu 2022), Diliโ€“M๐—ฎ๐˜€๐—ธ๐—ฒ ๐—ถ๐—ต๐—ฎ ๐˜๐—ถ๐—ป๐—ฎ๐—ป ๐Ÿฎ๐Ÿฌ๐Ÿฎ๐Ÿญ ๐—ง๐—ถ๐—บ๐—ผ๐—ฟ-๐—Ÿ๐—ฒ๐˜€๐˜๐—ฒ ๐—ฎ๐—ฝ๐—น๐—ถ๐—ธ๐—ฎ ๐—ฟ๐—ฒ๐˜€๐˜๐—ฟ๐—ถ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ผ๐—ถ๐—ผ๐—ถ๐—ป (๐—˜๐˜€๐˜๐—ฎ๐—ฑ๐˜‚ ๐—˜๐—บ๐—ฒ๐—ฟ๐—ท๐—ฒฬ๐—ป๐˜€๐—ถ๐—ฎ, ๐—ฆ๐—ฒ๐—ฟ๐—ธ๐—ฎ ๐—ฆ๐—ฎ๐—ป๐—ถ๐˜๐—ฎฬ๐—ฟ๐—ถ๐—ฎ ๐—ป๐—ผ ๐—ž๐—ผ๐—ป๐—ณ๐—ถ๐—ป๐—ฎ๐—บ๐—ฒ๐—ป๐˜๐˜‚ ๐—ข๐—ฏ๐—ฟ๐—ถ๐—ด๐—ฎ๐˜๐—ผฬ๐—ฟ๐—ถ๐˜‚) ๐—ป๐—ฒโ€™๐—ฒ๐—ฏ๐—ฒฬ ๐—น๐—ถ๐—บ๐—ถ๐˜๐—ฎ ๐˜€๐—ถ๐—ฟ๐—ธ๐˜‚๐—น๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ฒ๐—บ๐—ฎ ๐—ป๐—ผ ๐˜€๐—ฎ๐˜€๐—ฎฬ๐—ป ๐˜€๐—ถ๐—ฟ๐—ฎ, ๐—ธ๐—ฎ๐˜‚๐˜‡๐—ฎ ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ฝ๐—ฎ๐—ป๐—ฑ๐—ฒ๐—บ๐—ถ๐—ฎ ๐—–๐—ผ๐˜ƒ๐—ถ๐—ฑ-๐Ÿญ๐Ÿต ๐—ป๐—ผ ๐—œ๐—ป๐˜‚๐—ป๐—ฑ๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป, maibรฉ taxa kreximentu Produtu Internu Brutu (PIB) Timor-Leste 2021 (versaun preliminรกr) ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐—ฃ๐—ผ๐˜‡๐—ถ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ (+๐Ÿญ,๐Ÿฑ%) ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ก๐—ฒ๐—ด๐—ฎ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ (-๐Ÿด,๐Ÿฒ%) ๐—ถ๐—ต๐—ฎ ๐Ÿฎ๐Ÿฌ๐Ÿฎ๐Ÿฌ.

Ministru Finansa, Rui Gomes, hasoru malu ho Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, Segunda (28/03/202). Foto/Media MF

Ministru Finansa, Rui Gomes, Segunda (28/03/202), informa ba Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, katak ย ย dadus husi Diresaun Jerรกl Estatรญstika, Ministรฉriu Finansas, taxa kreximentu PIB saโ€™e tanbรก kontribui husi konsumu finรกl setรณr privadu no pรบbliku neโ€™ebรฉ iha aumentu moderadu iha tinan 2021.

Tuir informasaun neโ€™ebรฉ Hatutan.com sita husi konta Facebook ย ofisial Ministru Finansas, VIII Governu Konstitusional, Rui Augusto Gomes, katak PIB 2021 (versaun finรกl) sei pรบblika iha fulan-Setembru 2022. Versaun finรกl neโ€™e mak sei ezatu ka loos liu tanba sei inklui dadus sira hotu, liuliu husi Produsaun nian (Peskiza Atividade Emprezariรกl). Ida-neโ€™e signifika katak taxa kreximentu PIB tinan 2021 (versaun finรกl) bele iha diferensa husi versaun preliminรกr neโ€™e.

PIB 2021 versaun preliminรกr neโ€™e, bazeia ba informasaun ikus neโ€™ebรฉ disponivel kona-ba indikadรณr petrolรญferu no laโ€™รณs-petrolรญferu hodi fornese informasaun atuรกl kona-ba Timor-Leste ninia kreximentu ekonรณmiku. Ba versaun preliminรกr, indikadรณr ida neโ€™ebรฉ diโ€™ak liu ba PIB petrolรญferu mai husi parte Produsaun no parte Despeza ba indikadรณr PIB laโ€™รณs-petrolรญferu.

๐—ง๐˜‚๐—ถ๐—ฟ-๐—บ๐—ฎ๐—ถ ๐—ป๐—ฒโ€™๐—ฒ ๐˜๐—ฒ๐—ป๐—ฑ๐—ฒฬ๐—ป๐˜€๐—ถ๐—ฎ ๐—ฃ๐—ผ๐˜‡๐—ถ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ ๐—ฏ๐—ฎ๐—น๐˜‚๐—ป ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ธ๐—ผ๐—บ๐—ฝ๐—ผ๐—ป๐—ฒ๐—ป๐˜๐—ฒ ๐—ฃ๐—œ๐—•:

Advertisement
Monta Publisidade

๐—ž๐—ผ๐—ป๐˜€๐˜‚๐—บ๐˜‚ ๐—ฝ๐˜‚ฬ๐—ฏ๐—น๐—ถ๐—ธ๐˜‚ ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿฒ,๐Ÿฎ%, hetan kontribuisaun husi aumentu empregu no konsumu bens no servisu, tanba iha aumentu despeza ba fornesimentu materiรกl operasionรกl no servisu profisionรกl relasiona ho Covid-19.

๐—ž๐—ผ๐—ป๐˜€๐˜‚๐—บ๐˜‚ ๐—ฝ๐—ฟ๐—ถ๐˜ƒ๐—ฎ๐—ฑ๐˜‚ ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿฎ,๐Ÿฐ%, kreximentu ida-neโ€™e mantein em-termu per kapita. Bazeia ba apoiu sรณlidu husi Governu ba Uma-kain, liuhusi transferรฉnsia sasรกn no subsรญdiu no reativa atividade ekonรณmiku Uma-kain nian.

๐—˜๐˜€๐—ฝ๐—ผ๐—ฟ๐˜๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ฏ๐—ฒ๐—ป๐˜€ ๐—ป๐—ผ ๐˜€๐—ฒ๐—ฟ๐˜ƒ๐—ถ๐˜€๐˜‚๐˜€ ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿฎ๐Ÿฒ%, kontribui husi esportasaun kafรฉ neโ€™ebรฉ mak saโ€™e tanba volume produsaun kafรฉ neโ€™ebรฉ saโ€™e no stoke kafรฉ neโ€™ebรฉ akumuladu iha tinan 2020.

๐—œ๐—บ๐—ฝ๐—ผ๐—ฟ๐˜๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ฏ๐—ฒ๐—ป๐˜€ ๐—ป๐—ผ ๐˜€๐—ฒ๐—ฟ๐˜ƒ๐—ถ๐˜€๐˜‚๐˜€ ๐˜๐˜‚๐—ป ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿญ๐Ÿฌ,๐Ÿฑ%. Importasaun servisu deโ€™it mak tun ba -40,7%. Enkuantu, aumentu iha sasรกn konsumu neโ€™ebรฉ importa husi rai-liโ€™ur saโ€™e ba 13% neโ€™ebรฉ konsistente ho konsumu privadu neโ€™ebรฉ saโ€™e no mรณs ho expansaun fronteira internasionรกl ba nasaun prinsipรกl neโ€™ebรฉ sai nudรกr parseiru komรฉrsiu ba Timor-Leste.

Jornalista: Vito Salvadรณr

Advertisement
Monta Publisidade

Kontinua Le'e
Advertisement
Monta Publisidade
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

EUA Esforsu Apoia Dezenvolvimentu Portu Dรญli Hodi Promove Turizmu

Published

on

Hatutan.com, (28 Marsu 2023), Dรญliโ€“ Enkarregadu Negรณsiu Estadu Unidus Amerika (EUA), Tom Daley entrega planu transformasaun portu tuan Dรญli bรก sentru ekonรณmiku multi funsaun bรก Primeiru-Ministru (PM) Taur Matan Ruak. Planu foun Portu Dรญli nian neโ€™e sei utiliza kapitรกl hosi setor privadu atu revitaliza korredรณr urbanu iha portu antigu neโ€™e atu bele kria reseita no oportunidade empregu bรก Timor-Leste.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Governu Hahรบ Jornada Planeamentu GOP Tinan 2024

Published

on

Hatutan.com, (24 Marsu 2023), Dรญliโ€”Governu hahรบ ona sesaun Traballu Jornada Planeamentu hodi diskute, identifika no halo apresiasaun ba esbosu medidas prinsipais neโ€™ebรฉ sei propoin ba Grandes Opรงรตes do Plano (GOP) ba tinan 2024.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Tane Konsumidรณr Deskobre Impaktu Hosi Aumentu Impostu Importasaun

Published

on

Hatutan.com, (24 Marsu 2023), Dรญliโ€”Tane Konsumidรณr deskobre katak, iha duni impaktu hosi aumentu impostu importasaun no introdusaun item seletivu bรก konsumu nian.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement Monta Publisidade

Trending