Connect with us
Pakote Ahi

Ekonomia

๐—ง๐—ฎ๐˜…๐—ฎ ๐—ž๐—ฟ๐—ฒx๐—ถ๐—บ๐—ฒ๐—ป๐˜๐˜‚ ๐—ฃ๐—œ๐—• ๐—ง๐—ถ๐—บ๐—ผ๐—ฟ-๐—Ÿ๐—ฒ๐˜€๐˜๐—ฒ ๐Ÿฎ๐Ÿฌ๐Ÿฎ๐Ÿญ S๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐—ฃ๐—ผ๐˜‡๐—ถ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ ๐Ÿญ,๐Ÿฑ% ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ก๐—ฒ๐—ด๐—ฎ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ ๐Ÿด,๐Ÿฒ

Published

on

Hatutan.com, (28 Marsu 2022), Diliโ€“M๐—ฎ๐˜€๐—ธ๐—ฒ ๐—ถ๐—ต๐—ฎ ๐˜๐—ถ๐—ป๐—ฎ๐—ป ๐Ÿฎ๐Ÿฌ๐Ÿฎ๐Ÿญ ๐—ง๐—ถ๐—บ๐—ผ๐—ฟ-๐—Ÿ๐—ฒ๐˜€๐˜๐—ฒ ๐—ฎ๐—ฝ๐—น๐—ถ๐—ธ๐—ฎ ๐—ฟ๐—ฒ๐˜€๐˜๐—ฟ๐—ถ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ผ๐—ถ๐—ผ๐—ถ๐—ป (๐—˜๐˜€๐˜๐—ฎ๐—ฑ๐˜‚ ๐—˜๐—บ๐—ฒ๐—ฟ๐—ท๐—ฒฬ๐—ป๐˜€๐—ถ๐—ฎ, ๐—ฆ๐—ฒ๐—ฟ๐—ธ๐—ฎ ๐—ฆ๐—ฎ๐—ป๐—ถ๐˜๐—ฎฬ๐—ฟ๐—ถ๐—ฎ ๐—ป๐—ผ ๐—ž๐—ผ๐—ป๐—ณ๐—ถ๐—ป๐—ฎ๐—บ๐—ฒ๐—ป๐˜๐˜‚ ๐—ข๐—ฏ๐—ฟ๐—ถ๐—ด๐—ฎ๐˜๐—ผฬ๐—ฟ๐—ถ๐˜‚) ๐—ป๐—ฒโ€™๐—ฒ๐—ฏ๐—ฒฬ ๐—น๐—ถ๐—บ๐—ถ๐˜๐—ฎ ๐˜€๐—ถ๐—ฟ๐—ธ๐˜‚๐—น๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ฒ๐—บ๐—ฎ ๐—ป๐—ผ ๐˜€๐—ฎ๐˜€๐—ฎฬ๐—ป ๐˜€๐—ถ๐—ฟ๐—ฎ, ๐—ธ๐—ฎ๐˜‚๐˜‡๐—ฎ ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ฝ๐—ฎ๐—ป๐—ฑ๐—ฒ๐—บ๐—ถ๐—ฎ ๐—–๐—ผ๐˜ƒ๐—ถ๐—ฑ-๐Ÿญ๐Ÿต ๐—ป๐—ผ ๐—œ๐—ป๐˜‚๐—ป๐—ฑ๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป, maibรฉ taxa kreximentu Produtu Internu Brutu (PIB) Timor-Leste 2021 (versaun preliminรกr) ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐—ฃ๐—ผ๐˜‡๐—ถ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ (+๐Ÿญ,๐Ÿฑ%) ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ก๐—ฒ๐—ด๐—ฎ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ (-๐Ÿด,๐Ÿฒ%) ๐—ถ๐—ต๐—ฎ ๐Ÿฎ๐Ÿฌ๐Ÿฎ๐Ÿฌ.

Ministru Finansa, Rui Gomes, hasoru malu ho Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, Segunda (28/03/202). Foto/Media MF

Ministru Finansa, Rui Gomes, Segunda (28/03/202), informa ba Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, katak ย ย dadus husi Diresaun Jerรกl Estatรญstika, Ministรฉriu Finansas, taxa kreximentu PIB saโ€™e tanbรก kontribui husi konsumu finรกl setรณr privadu no pรบbliku neโ€™ebรฉ iha aumentu moderadu iha tinan 2021.

Tuir informasaun neโ€™ebรฉ Hatutan.com sita husi konta Facebook ย ofisial Ministru Finansas, VIII Governu Konstitusional, Rui Augusto Gomes, katak PIB 2021 (versaun finรกl) sei pรบblika iha fulan-Setembru 2022. Versaun finรกl neโ€™e mak sei ezatu ka loos liu tanba sei inklui dadus sira hotu, liuliu husi Produsaun nian (Peskiza Atividade Emprezariรกl). Ida-neโ€™e signifika katak taxa kreximentu PIB tinan 2021 (versaun finรกl) bele iha diferensa husi versaun preliminรกr neโ€™e.

PIB 2021 versaun preliminรกr neโ€™e, bazeia ba informasaun ikus neโ€™ebรฉ disponivel kona-ba indikadรณr petrolรญferu no laโ€™รณs-petrolรญferu hodi fornese informasaun atuรกl kona-ba Timor-Leste ninia kreximentu ekonรณmiku. Ba versaun preliminรกr, indikadรณr ida neโ€™ebรฉ diโ€™ak liu ba PIB petrolรญferu mai husi parte Produsaun no parte Despeza ba indikadรณr PIB laโ€™รณs-petrolรญferu.

๐—ง๐˜‚๐—ถ๐—ฟ-๐—บ๐—ฎ๐—ถ ๐—ป๐—ฒโ€™๐—ฒ ๐˜๐—ฒ๐—ป๐—ฑ๐—ฒฬ๐—ป๐˜€๐—ถ๐—ฎ ๐—ฃ๐—ผ๐˜‡๐—ถ๐˜๐—ถ๐˜ƒ๐˜‚ ๐—ฏ๐—ฎ๐—น๐˜‚๐—ป ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ธ๐—ผ๐—บ๐—ฝ๐—ผ๐—ป๐—ฒ๐—ป๐˜๐—ฒ ๐—ฃ๐—œ๐—•:

Advertisement

๐—ž๐—ผ๐—ป๐˜€๐˜‚๐—บ๐˜‚ ๐—ฝ๐˜‚ฬ๐—ฏ๐—น๐—ถ๐—ธ๐˜‚ ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿฒ,๐Ÿฎ%, hetan kontribuisaun husi aumentu empregu no konsumu bens no servisu, tanba iha aumentu despeza ba fornesimentu materiรกl operasionรกl no servisu profisionรกl relasiona ho Covid-19.

๐—ž๐—ผ๐—ป๐˜€๐˜‚๐—บ๐˜‚ ๐—ฝ๐—ฟ๐—ถ๐˜ƒ๐—ฎ๐—ฑ๐˜‚ ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿฎ,๐Ÿฐ%, kreximentu ida-neโ€™e mantein em-termu per kapita. Bazeia ba apoiu sรณlidu husi Governu ba Uma-kain, liuhusi transferรฉnsia sasรกn no subsรญdiu no reativa atividade ekonรณmiku Uma-kain nian.

๐—˜๐˜€๐—ฝ๐—ผ๐—ฟ๐˜๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ฏ๐—ฒ๐—ป๐˜€ ๐—ป๐—ผ ๐˜€๐—ฒ๐—ฟ๐˜ƒ๐—ถ๐˜€๐˜‚๐˜€ ๐˜€๐—ฎโ€™๐—ฒ ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿฎ๐Ÿฒ%, kontribui husi esportasaun kafรฉ neโ€™ebรฉ mak saโ€™e tanba volume produsaun kafรฉ neโ€™ebรฉ saโ€™e no stoke kafรฉ neโ€™ebรฉ akumuladu iha tinan 2020.

๐—œ๐—บ๐—ฝ๐—ผ๐—ฟ๐˜๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—ฏ๐—ฒ๐—ป๐˜€ ๐—ป๐—ผ ๐˜€๐—ฒ๐—ฟ๐˜ƒ๐—ถ๐˜€๐˜‚๐˜€ ๐˜๐˜‚๐—ป ๐—ฏ๐—ฎ ๐Ÿญ๐Ÿฌ,๐Ÿฑ%. Importasaun servisu deโ€™it mak tun ba -40,7%. Enkuantu, aumentu iha sasรกn konsumu neโ€™ebรฉ importa husi rai-liโ€™ur saโ€™e ba 13% neโ€™ebรฉ konsistente ho konsumu privadu neโ€™ebรฉ saโ€™e no mรณs ho expansaun fronteira internasionรกl ba nasaun prinsipรกl neโ€™ebรฉ sai nudรกr parseiru komรฉrsiu ba Timor-Leste.

Jornalista: Vito Salvadรณr

Advertisement

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

JM Automotif Konsidera EDTL,E.P Viola Lei iha Projetu Manutensaun no Fornesimentu Spare Part Karreta

Published

on

Hatutan.com, (25 Jullu 2024), Dรญli-Naโ€™in bรก emprรฉza JM Automotif , Julio Fernandes, konsidera Eletrisidade Timor-Leste, Emprรฉza Pรบblika (EDTL, E.P) viola lei Rejime Jurรญdiku Aprovizionamentu (RJA) kona-bรก konkursu pรบbliku bรก projetu manutensaun no fornesimentu Spare Part karreta iha EDTL, E.P.ย 

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Ezekusaun OJE 2024 Tenke ho Kualidade Tuir Programa

Published

on

Hatutan.com, (24 Jullu 2024), Dรญli-Ministra Finansas (MF), Santina Josรฉ Rodrigues F. Viegas Cardoso, husu bรก liรฑa ministรฉriu sira atu labele gasta arbiru osan, maibรฉ husu atu ezekusaun Orsamentu Jerรกl Estadu (OJE) 2024 nian tenke ezekuta ho kualidade no gasta tuir programa sira neโ€™ebรฉ XI Governu konstitusionรกl hatuur tiha ona.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Konsellu Ministru Fรณ Podรฉr Tomak bรก Ministru Marcos da Cruz Asina Akordu Konsolidasaun Kooperasaun Agrรญkola ho Xina

Published

on

Hatutan.com, (24 Jullu 2024), Dรญli-Konsellu Ministrus halaโ€™o sorumutuk iha Palรกsiu Governu,ย  Dili, Kuarta (24/07/2024), hodi deside no delibera fรณ podรฉr tomak ba Ministru Agrikultura, Pekuรกria, Peska no Floresta, Marcos da Cruz, atu asina memorandu entendimentu entre Ministรฉriu Agrikultura, Pekuรกria, Peska no Floresta, Repรบblika Demokrรกtika Timor-Leste no Ministรฉriu Agrikultura no Asuntu Rurais Repรบblika Populรกr Xina kona-ba Konsolidasaun Kooperasaun Agrรญkola.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending