Connect with us
Pakote Ahi

Justisa & Krime

PDHJ Sei Intervén Iha Polítika Públika bá Boa Governasaun

Published

on

Hatutan.com, (05 Janeiru 2023), Díli— Virgílio da Silva Guterres “Lamukan Fera Kakutak” durante mandatu hanesan Provedór Direitus Humanos no Justisa (PDHJ),  sei halo intervensaun iha área polítika públika bá Boa Governasaun.

Serimónia Tomada de Posse ba Provedór de Direitos Humanos e Justiça (PDHJ), Virgílio da Silva Guterres iha Salaun Laline Larigutu CNE, Caicoli, Kinta (05/01/2023). Foto/Elio dos Santos da Costa.

“Lamukan Fera Kakutak”  hato’o kompromissu ne’e iha loron Tomada de Posse iha Salaun Laline-Larigutu, CNE, Dili, (05/01/2023).

Lee Mós: Ramos-Horta Apresia no Fó Konfiansa Totál bá Virgílio Guterres Lidera PDHJ

“Aleinde advokasia ba Direitus Humanos, Provedória dos Direitus Humanos e Justisa nia knaar dezafiante ida tán maka, halo intervensaun iha área politika públika hodi garante Boa Governasaun. Boa governasaun ne’e nu’udár derivante ida hosi implementasaun parte justisa,variável ne’ebé komplementa instituisaun ida-ne’e nia naran. Ha’u sei halo esforsu hotu ne’ebé posível atu hametin komponente Boa Governasaun,” Provedór ne’e hateten iha diskursu.

Advertisement

Esforsu ne’e inklui buka hetan adjuntu-Provedór ida ne’ebé kompetente iha área ida-ne’e. Ba ida-ne’e, Virgílio fiar katak maluk sira iha sosiedade sivil, liliu sira ne’ebé iha ONG nasionál sira ho esperiénsia naruk iha rai ida ne’e sei tulun nia atu hetan ema ne’ebé apropriadu.

Iha komponente Boa Governasaun tenki iha ekipa peskiza no análize ne’ebé forte no kredível atu fornese dokumentu baze ba Provedória hodi halo intervensaun ne’ebé iha kualidade iha área xave sira, liuliu iha seitór edukasaun, saúde, agrikultura, saneamentu no justisa.

PDHJ tenki iha intervensaun regulár ba prosesu elaborasaun planu Orsamentu Jerál Estadu nian hodi garante katak iha alokasaun ne’ebé justu ba seitór edukasaun, saúde, agrikultura, saneamentu no justisa.

Bainhira populasaun maioria, 80% nia moris dependente ba agrikultura, alokasaun orsamentu jeral Estadu ba seitór agrikultura tenki refleta proporsionalidade ida ne’ebé justo. Asesu ba rekursu atu hadi’a moris ne’e direitu fundamentál ida.

Bainhira  populasaun ne’e maioria joven, alokasaun orsamentu jeral Estadu tenki proporsional ba formasaun no dezenvolvimentu juventude nian. Tenki halo esforsu atu transforma rai ida ne’e sai fonte de esperansa ba nia emar, liliu joven sira. Halakon no hamate sidadaun nia esperansa ba nia rain rasik konstitui violasaun direitu fundamental sidadaun nian.

Advertisement

Bainhira populasaun maioria feto, alokasaun orsamentu tenki proporsional mós ba dezenvolvimentu feto nian.

Iha seitór saúde, labele husik ospitál no sentru saúde sira sai ‘vale de lágrimas’ ba sidadaun sira. Komunikasaun no diskusaun intensivu PDHJ sei halo mós ho governu, liliu ministériu saúde kona-ba servisu atendimentu públiku nian iha ospitál no sentru saúde sira. Koordenasaun sira ne’e tenki ho objetivu atu garante direitu sidadaun nian atu hetan atendimentu ida ne’ebé dignu no humanu. Ida ne’e la’os de’it ba seitór saúde, maibé mós iha servisu públiku iha repartisaun seluk.

Iha seitór edukasaun, aleinde halo intervensaun atu hetan alokasaun orsamentu ne’ebé justu no razoavel, PDHJ sei intensifika dialogo ho ministeriu edukasaun no responsavel insituisaun edukativa sira atu oin sa halakon violénsia escolar: violénsia edukadór hasoru estudante no violénsia hosi estudante hasoru edukadór sira.

Ekipa peskiza no análize sei tulun PDHJ atu identifika abut hosi kualker aktu violénsia escolar. Ha’u nia banin-feto no ha’u nia bin iha ne’e nu’udár edukadora.

Bainhira dadalia ho sira, sira suspira no reklama kona-bá situasaun ne’ebé sira enfrenta iha eskola.

Advertisement

Serimónia Tomada de Posse ba Provedór de Direitos Humanos e Justiça (PDHJ), Virgílio da Silva Guterres iha Salaun Laline Larigutu CNE, Caicoli, Kinta (05/01/2023). Foto/Elio dos Santos da Costa.

“Ha’u nia banin iha esperiensia hetan notifikasaun hosi PDHJ tanba konsidera halo violénsia hasoru estudante. Nia aseita notifikasaun ne’e, maibé ho lamentasaun mós. Nia lamentasaun mak PDHJ tau matan de’it ba atitude edukadór sira nian, maibé nunka tau atensaun ba realidade katak edukadór sira loron-loron tenki atura estudante liu na’in 60 iha sala ida. Ho ida ne’e, ha’u nia banin hakarak hateten katak PDHJ labele haree de’it direitu humanu estudante sira nian, maibé tenki haree mós direitu humanu edukadór sira nian,” nia hateten.

Iha seitór justisa nian, PDHJ tenki iha kapasidade natoon atu halo intervensaun hodi garante katak sidadaun sira iha meiu sufisiente atu asesu ba justisa. Asesu ba justisa implika sidadaun iha direitu ba espasu atu halo aksaun judisial, direitu atu asesu ba prosesu judisial no iha direitu atu hetan desizaun ida ne’ebé justu tuir tempu ne’ebé razoavel. Governu tenki garante katak defensoria públiku iha rekursu natoon atu fo assisntensia necessaria ba sidadaun sira ne’ebé presiza asistensia legal perante justisa.

Durante Virgílio nia mandatu nu’udár Provedór, sei haka’as-an atu halo komunikasaun ho kooperasaun ho entidade congénero sira, hanesan Comissão Anti-Corrupção, Comissão Nacional de Direitus de Crianças, Centro Nacional Chega!, Conselho de Imprensa, Comissão Função Pública no parseiru sira seluk, inklui ONG nasional sira atu hamutuk halo advokasia ba defeza no promove Direitus Humanos. 

“Ha’u sei buka hametin buat di’ak sira ne’ebé ha’u nia antesesór sira halo ona no buka komplementa tan saida mak PDHJ tenki halo tuir Konstituisaun haruka,” subliña.

Loron hirak ne’e mós públiku preokupadu tebes ho akontesimentu balun ne’ebé mósu iha rai ne’e. Hahú kedan hosi kazu dezentendimentu ne’ebé rezulta uzu violénsia iha ospitál nasionál, kazu violénsia iha Maliana ne’ebé involve elementu PNTL balun, no ikus-liu agresaun fizika brutal elementu F-FDTL na’in 3 hasoru sidadaun joven ida iha Suai, Covalima. Iha akontesimentu 3 ne’e implikasaun violasaun direitus humanos ne’ebé grave.

“Nu’udár Provedór Direitus Humanos, ha’u sei halo esforsu atu komunika no koordena ho Komando Geral F-FDTL no PNTL, inklui ministeriu relevante hodi diskusti kona-ba forma oinsa atu evita uzu Exessivo de violénsia iha PNTL no F-FDTL. Ha’u hatene katak durante ne’e PDHJ involve iha prosesu formasaun ba PNTL no F-FDTL konaba Direitus Humanos. Ha’u hakarak ita hakat liutan ida ne’e: ita tenki diskuti konaba materia formasaun ba F-FDTL no PNTL,” nia promete.

Advertisement

Diskusaun ne’e tenki kompatibiliza matéria formasaun ho prinsipiu no valor sira ne’ebé Konstituisaun no lei hakerek.

Tenki forma PNTL no F-FDTL atu serbi povu ho domin. Domin hanesan FALINTIL hatudu iha tempu uluk. Domin hanesan Xanana, Konis, Taur, Lu-olo, Lere, Falur, Aluk, Sabika, Ular, Dudu no sira seluk hatudu.

Serimónia Tomada de Posse ba Provedór de Direitos Humanos e Justiça (PDHJ), Virgílio da Silva Guterres iha Salaun Laline Larigutu CNE, Caicoli, Kinta (05/01/2023). Foto/Elio dos Santos da Costa.

“Ha’u fiar ho Maun Falur iha lideransa F-FDTL nian no Comissario Faustino iha PNTL ita sei hetan formatu formasaun ida ne’ebé sei produz profisional ne’ebé iha sensibilidade humano forte liu no iha kapasidade auto-kontensaun ne’ebé maka’as liu,” Virgílio fiar.

PNTL tenki sai garantór ba ezersisiu direitu humanu sidadaun nian, labele sai fali impedimentu ka barreira ba sidadaun sira atu ezerse sira nia direitu.

Bainhira ko’alia kona-ba Direitus Humanus, liliu iha ambitu advokasia, hanesan futebol karik, Timor-Leste sai kampiaun ne’e liu tiha ona Brazil nian.

Bele sura hanesan tuir mai ne’e,  iha Tinan 1996, timoroan na’in rua, D. Carlos Filipe Ximenes Belo, SDB ho Dr. José Ramós Horta sai Laureado Premiu Nobel da Paz. Tinan 1999, Kay Rala Xanana Gusmão simu Premiu Shakharov, Premiu Uniaun Europeia nian ba Liberdade de Pensamento (Prize for Freedom of Thought). Iha tinan hanesan foin-sa’e estudante timoroan Antero Bendito da Silva, simu Premio da Paz Estudantil (student peace prize). Iha tinan besik hanesan 1998, lider RENETIL, Fernando Lasama de Araujo simu Premiu Reebook ba Direitus Humanos nian. Iha tinan 2004, Demétrio do Amaral de Carvalho simu Premiu Goldman Environmental Prize. Iha timoroan na’in rua mós mak hetan Premio Direitus Humanos aas-liu iha rejiaun Asia: Ramon Magsaysay Award. Advogado timoroan Aniceto Guterres, atuál Prezidente Parlamentu Nasionál, iha tinan 2003 no Diretora Institutu Sosial Maun-Alin iha Kristu, ISMAIK, Mana Maria Lourdes Martins Cruz, iha tinan 2018.  

Advertisement

“Iha Termo de Posse ha’u jura atu “desempenharei as minhas funções sem discriminação em razão de cor, raça, Estadu civil, género, orientação sexual, origem étnica ou nacional, língua, estatuto social ou económico, convicções políticas ou ideológicas, religião, educação e condição física ou mental,”  Virgílio temi liafuan promesa iha juramentu ne’e.

Juramentu ida-ne’e sei sai sasukat ba Provedór nia atuasaun no dasi ba Provedór nia intervensaun. Aspeitu 3 ne’ebé halo direitu ida sai direitu humano ne’e mak inerénsia, igualdade no universalidade.

“Hatene” no “Entende” tanba Timor-Leste, liuhosi Parlamento Nasional, ratifika paktu internasional Direitus Humanos nian, inklui Deklarasaun Universal Direitus Humanos ne’ebé sai referensia ba interpretasaun ba direitus fundamentais iha Constituição da República Artigo 23 ne’ebé dehan momoos: Os direitus fundamentais consagrados na Constituição NÃO EXCLUEM quaisquer outros constantes da lei e devem ser interpretados em consonância com a Declaração Universal dos Direitus Humanos. Se ita ratifika, tanba ita hatene no entende didi’ak duni prinsipiu no valor sira ne’ebé estipula iha dokumentu sira ne’e nia laran.

Ba ida ne’e Prezidente Parlamentu, Primeiru Ministru, Prezidente Tribunal Rekursu, iha biban ida ne’e Virgilio konvida atu hamutuk hafoun kompromisu. La’os de’it tanba sai Estadu parte ratifikador ba paktu internasional sira ne’e, maibé mós tanba kompromisu ho konstituisaun no istoria. Nia konvida atu loke fali dokumentu ne’ebé lider sira asina iha Peniche, Portugal iha Abril 1998. Dokumentu ne’e hanaran Magna Carta. Iha dokumentu ne’e nia laran, proklama ba mundu tomak, kompromisu atu hahii no tane direitus humanos iha aspetu oin-oin. Artigu 9 no Artigo 23 Konstituisaun sei garante katak deputada no  deputadu sira iha PN sei la produz ka aprova lei ruma ne’ebé kontradiz fali ho Deklarasaun Universal Direitus Humanos no Paktu Internasional Direitu Sivil no Politiku ne’ebé Timor-Leste ratifika ona iha 2002.

Serimónia Tomada de Posse ba Provedór de Direitos Humanos e Justiça (PDHJ), Virgílio da Silva Guterres iha Salaun Laline Larigutu CNE, Caicoli, Kinta (05/01/2023). Foto/Elio dos Santos da Costa.

Konvite ne’e bazeia mós ba São João Paulo II nia lia-menon iha Tasi-tolu iha outubro 1989 ne’ebé dehan “ita tenki sai masin ba mundu rai-klaran.” Iha fatin hanesan, iha 20 maiu 2002, Sekretariu Jeral Nasoins Unidas tempu neba Kofi Anan (saudozu) afirma ho fiar-metin katak, iha loron ne’eba Timor-Leste sai naroman ba mundu rai-klaran.

Konviksaun pessoal Virgílio Guterres nian desde uluk kedas, pelo menos hahu hosi tinan 1990, bainhira  jura atu sai militante RENETIL, katak luta atu defende no promove direitus humanos ne’e dever Sagrado timoroan hotu nian, la’os de’it ba nia rain no nia povo, maibé mós promesa lulik atu valoriza Asswa’in no martires da Patria sira.

Advertisement

“Ohin iha imi hotu nia oin, ha’u promote atu kontinua luta ida ne’e liuhosi instituisaun nobre ida ne’e: Provedória dos Direitus Humanos e Justisa,” nia promete tán.

Nia mós konsiente tebes katak, dalan la’ós fásil. Maibé, hateke bin ho maun sira balun iha ne’e nia oin, Virgilio  mós dehan LA’OS IMPOSSIVEL. Masin karik la nabeen, sei la hameer. Lilin karik sei la fó roman, bainhira la nabeen. Iha ne’e RENETIL ho FRETILIN nia valor sira uluk sai ninia refujiu: primeiro SACRIFICIO, depois BENEFÍCIO!

“Bainhira ha’u dehan la fásil ne’e tanba ha’u foti referensia ba ita nia esperiensia durante tinan 23 hahu hosi periudu administrasaun Nasoins Unidas nian. Karik ida ne’e kle’ur liu, ita sura de’it hosi tinan 2002, bainhira ita ratifika paktu internasional sira konaba direitus humanos nian ne’e,” nia salienta.

Iha fatór balun maka halo esforsu atu tane direitus humanos tuir prinsipiu no valor Deklarasaun Universal Direitus Humanos nian. Faktor sosio-kultural, factor relijiozu no factor politiku veteranismu. Sosiedade ho kultura patriarkal ne’ebé dominante halo ita barak sei “setengah-setengah” atu suporta maluk feto sira nia luta ba igualdade. Iha tempu balun liuba ha’u publikamente deklara-an nu’udár feminista. Ohin Virgilio deklara tan katak nia feminista. Nu’udár Provedór sei kontinua fo apoiu ba luta naruk ida ne’e. 

Faktor relijiaun halo intelektual barak, inklui ativista direitus humanos balun sei “moe-moe”, dalaruma la barani atu ko’alia, sa tan diskuti konaba asuntu LGBTQI+, sa tan, asuntu abuzu seksual ne’ebé involve ema sira ne’ebé iha podér.

Advertisement

Faktor politiku, liliu fenomenu veteranismu politiku ne’ebé durante tinan 20 resin domina narrativa politika iha públiku. Veteranismu politiku viola sidadaun seluk nia direitu konstitusional. Veternismu politiku fo fatin atu diskrimina sidadaun seluk bazeia ba konviksaun politika ideolojika, rasa ka relijiaun. Fahe sidadaun ba sidadaun luta-na’in ka la luta-na’in, asswa’in ka milisi, pro-merdeka ka pro-integrasi.

Faktor sira ne’e mak halo PDHJ nia knaar, la’os de’it sai dezafiante, maibé mós riskante. Dezafiante tanba TL sei hakat iha faze post-konflitu iha ne’ebé ema ida-idak ka koletivatamente, espeta hela rekonhesimentu hosi Estadu ba involvimentu iha pasadu. Riskante, tanba hafoin tinan 20 resin, realidade sosio-politiku seidauk refleta ema barak nia mehi durante periudu rezistensia.

“Tanba ne’e sei difisil atu “disamakan dengan yang lain ka tau-an hanesan ho sira seluk.” Dezafiu maka Ita lakohi “disamakan”, maibé ita ratifika tiha ona paktu internasional ne’ebé rekonhese “persamaan ka igualdade,” hateten tán.

Atu taka, Virgilio hakarak agradese ba esforsu tomak ne’ebé Prezidente Parlamentu Nasionál no nia gabinete halo atu organiza seremonia tomada posse ida ne’e. Deskulpa barak tanba nia  propoin ema lubuk ida atu mai partisipa. La’os atu hatudu-an ka loko-an, maibé forma ida atu kesi-an ba prfovedór foun ne’e ninia kompromisu.

Ho maluk barak, inklui familia mak sai sasin ba ninia tomada de posse, sei sai nu’udár espelho retrovisor (kaca spion) ba nia atu hakat iha jornada professional foun ida ne’e. Sira nia prezensa sai garantia  atu sai nafatin Virgilio Guterres ida ne’ebé sira konhese durante ne’e.

Advertisement

Agradese ba belun, kompanheiru, kamarada no bou sira ne’ebé partisipa iha serimonia ne’e no Virgilio hein nafatin kontribuisaun liuhosi fahe-hanoin no kritika sira ne’ebé iha relevansia ho knar PDHJ nian.

Ba maluk sira iha PDHJ, Provedór foun ne’e hein imi nia apoiu isin-klamar hodi hametin PDHJ nia autoridade no integridade. Autoridade atu halo intervensaun ne’ebé nesesariu konaba Boa Governasaun, integridade atu defende no tane Direitus Humanos Povo Timor-Leste nian.

Jornalista: Vito Salvadór

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Justisa & Krime

Eviksaun, PDHJ Konsidera Aprosimasaun SEATOU Sees Hosi Prinsípiu Direitus Umanus

Published

on

Hatutan.com, (19 Abríl 2024), Díli—Provedoria Direitus Humanus no Justisa (PDHJ), lamenta no konsidera aprosimasaun ne’ebé Governu halo liu hosi Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU), Germano Santa Brites Dias  hasoru komunidade iha Díli, sees hosi prinsípiu direitus umanus ninian.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

Prizioneiru Na’in-Lima Okupa Kuartu Ida, HAK Husu Governu Estabelese-tán Prizaun Foun

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli—Asosiasaun HAK sujere atu Governu estabelese tán prizaun foun tanba liu hosi monitorisazaun ne’ebé mak sira halo iha prizaun Díli, Gleno no Suai hatudu katak kondisaun infra-estrutura barak mak aat no la sufisiénte bá dadur sira ne’ebé ema na’in-lima okupa lisku kuartu ida ho medida ne’ebé kiik.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

MJ Sérgio Hornai Sei Foti Medida Hasoru Pesoál PCIC Husu Osan bá Oan-Mane Fujitivu Teves Jr

Published

on

Hatutan.com, (17 Abríl 2024), Díli-Ministru Justisa (MJ), Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, sei foti medida forte to’o bele halo demisaun bá pesoál membru Policia Ciêntíficia e de Investigação Criminal (PCIC) ida ne’ebé deskonfia husu osan bá fujitivu Arnolfo Teves Jr nia oan-mane, foin lalais ne’e.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending